Savulaik Latvijas Valsts konservatorijā absolvējis kompozīcijas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klases, Jānis Kaijaks bija vispusīgs un ļoti darbīgs mūziķis un pedagogs. Viņš bija gan Rīgas Operetes teātra mākslinieciskais pīlārs, gan izaudzinājis daudzas mūziķu paaudzes.
Kalpoja operetes žanram
Jānis Kaijaks bija Rīgas Operetes teātra diriģents, mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Altaja apgabala simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Novosibirskas Operetes teātra galvenais diriģents, kā arī 21. Vispārējo latviešu dziesmu svētku diriģents. Pasniedzis dziedāšanu dažādās Rīgas skolās, bijis pedagogs Jelgavas mūzikas skolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Rīgas Pedagoģijas izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), kuras pirmajos darba gados arī vadīja Orķestra un tautas instrumentu spēles katedru. Suminot Jāņa Kaijaka vispusīgo pedagoģisko devumu, 2015. gadā pirmoreiz Lielās mūzikas balvas vēsturē tika piešķirta balva par talantu audzināšanu, vienlaikus godinot meistara kalpošanu operetes žanram, kuram viņš veltījis lielu daļu sava mūža gan kā Operetes teātra ikdienas diriģents (jau no 1957. gada), gan tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1974–1992). Pēc teātra likvidēšanas (1995) viņš gan ar savu radošo devumu, gan padomu iesaistījās operetes žanra atjaunošanas entuziastu darbā.
Komponista, diriģenta, jauno talantu audzinātāja Jāņa Kaijaka vārds Latvijas mūzikas vēsturē ierakstīts spoži un stabili. Publiski mazāk zināms ir tas, ka visu mūžu viņa interešu lokā bijusi arī garīgā mūzika. Jau padomjgados viņš slepus iesaistījās Torņakalna baznīcas muzikālajā dzīvē un ir pat sacerējis vairākas garīgās kantātes. Daudzus gadus viņš ik svētdienu sēdies pie Kristus draudzes ērģelītēm un arī radījis daudz kompozīciju draudzes vajadzībām. Par ilgstošu, uzticīgu un nesavtīgu kalpošanu baznīcas un draudzes darbā Jānis Kaijaks ir apbalvots ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas apbalvojumu – Uzticības vairogu. Šo apbalvojumu viņam pasniedza arhibīskaps Jānis Vanags.
Nekad nelišķēja, bija tiešs
"Viņš iedeva profesijas apvārsni. Jānis Kaijaks mani iepazīstināja ar to, kas vispār ir orķestra mūzika un diriģēšana, ar ko jāsāk. Viņš pievērsa uzmanību, kā tu radi mūziku ar rokām," atmiņās dalās diriģents, Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis, kurš, vēl studēdams Latvijas Mūzikas akadēmijā kordiriģēšanu, fakultatīvi mācījās orķestra diriģēšanu pie Jāņa Kaijaka. "Viņš bija stingrs, prasīgs, impulsīvs, bet ar lielu labestību un ar ļoti labu humora izjūtu. Esam pārsmējušies viņa stundās, un viņa dzīves stāsti ir leģendas. Viņš nekad nelišķēja, bija tiešs un teica, kā ir. Viņš sēdēja viens pats uz soliņa vestibila stūrī un, kad gāju garām pēc eksāmena, kurā diriģēju Mocarta operas Burvju flauta uvertīru, pamāja, lai pienāku. Viņš teica: "Ainār, es nezināju, ka Bēthovens ir sarakstījis Burvju flautu," tā liekot saprast, ka bijis smagnēji. Ja aizrādījums bija studentiņam sāpīgs, tas tomēr nekad neradīja bezcerības sajūtu. Ja pieļāvi kļūdas, viņš vienmēr arī izcēla to, kas bija labs. Ar šādu attieksmi viņš manī ļoti nostiprināja ārkārtīgi spēcīgu mīlestību pret orķestra diriģēšanu," atzīst Ainārs Rubiķis.
"Jānis Kaijaks ir autoritāte, kurā vienmēr esmu ieklausījies," uzsver Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Viņš Jānim Kaijakam velta vissiltākos vārdus: "Ar viņu man saistās skaistākās un interesantākās atmiņas no studiju laikiem. Viņš bija pirmais, kurš man pavēra simfoniskās mūzikas priekškaru nopietnākā mērogā. Stundas vienmēr bija interesantas, saistītas arī ar viņa paša dzīves gājuma pavērsieniem. Tās mani aizrāva, un es arvien vairāk pievērsos simfoniskajai diriģēšanai. Kaijaks runāja par visu: gan par mūzikas vēsturi, gan instrumentāciju, gan orķestra vadīšanu un to, kas ir teātris. Gan Operas, gan citās bibliotēkās ir daudz Jāņa Kaijaka instrumentāciju – no operetēm līdz Emīla Dārziņa solodziesmām. Pēdējos gados viņš noinstrumentēja arī visas Alfrēda Kalniņa solodziesmas. Kaijaks arī vēlāk sekoja līdzi saviem studentiem. Kad notika kaut kas būtisks, piezvanīja un pateica savu viedokli. Viņš bija viens no retajiem, kurš drosmīgi, atklāti teica, ko domāja."
Kordiriģente Māra Marnauza Jāni Kaijaku atceras kā ļoti harismātisku personu ar savu stāju un viedokli. "Vienmēr ļoti sirsnīgs, labestīgs, ar smalku humora izjūtu. Ļoti spilgts mūziķis ar enciklopēdiskām zināšanām, kurās laipni dalījās gan ar studentiem, gan kolēģiem."
Atvadīšanās no Maestro trešdien, 10. februārī, plkst. 12–14 Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcā A. Deglava ielā 1