Pēdējā laikā arvien biežāk piemeklē sajūtas, ka mēs visi jau sākotnēji esam virtuālajā realitātē dzīvojošas, kāda nezināma augstākā spēka izdomātas, uzzīmētas un biotehnoloģiski atdzīvinātas programmētas būtnes. Turklāt viss šis process tiek veikts tik augstā līmenī, lai nevienam nerastos par to aizdomas un saglabātos ilūzija, ka esam īsti. Ar sev iepotēto informāciju par mūsu senču vēsturi un pašu atmiņu par jau nodzīvoto mūžu, tajā pieredzēto un piederību kādai no dzīvo radību grupām ar vajadzībām, kuras diktē instinkti, kas arī var izrādīties ieprogrammēti, lai radītu visu to, ko cilvēki pieraduši dēvēt par civilizāciju. Bet kaut kur tajā visā palicis ieslodzīts tāds netverams jēdziens kā "dvēsele", kas kliedz pēc mīlestības, jo bez tās neciešami sāp. Mūsu vairāk vai mazāk apgūtās planētas mājvieta jeb kosmoss kā aizvien neaptverams izpētes lauks mūsdienās vairs nav tik aktuāls kā pagājušajā gadsimtā, kad visvarenību sev nepamatoti piedēvējušajam cilvēkam šķita, ka drīz vien kosmosu izdosies pakļaut līdzīgi kā visu, kas tepat uz zemeslodes.
Šodien pētniecības primārais objekts ir viss, kas notiek mūsu prātā (no sajūtām, kaisles un vērojumiem līdz fantāzijām), kurš arvien vairāk tiek barots ar tehnoloģiju palīdzību, iespējams, tuvinoties mirklim, kad cilvēka bioloģiskais ķermenis, atzīts par pārāk sarežģīti vadāmu, kļūs lieks un kā daudz pārskatāmāka liecība par mūsu civilizāciju, ja tā kādam reiz būs vajadzīga, saglabāsies tikai virtuālā realitāte. Visas šīs pārdomas vēl jo vairāk rosinošs ir Zviedrijā dzimušās muzikālās apvienības jeb Kārinas Elizabetes Dreijeres soloprojekts Fever Ray, kura pirmais koncerts Rīgā notiks 27. martā Hanzas peronā, savukārt jau 28. martā viņi uzstāsies Tallinā industriālajā telpā Noblessneri Valukoda. Ar akustiskajiem instrumentiem papildināto elektroniskās mūzikas priekšnesumu parasti paspilgtina krāšņs vizuālais šovs – horeogrāfija, grims un ekstravaganti tērpi, kuros pastiprināti nolasāms vēstījums, ka Fever Ray ir vieni no aktīvākajiem pašlaik arī pie mums jo īpaši aktualizēto dzimumu līdztiesības un brīvības jautājumu aizstāvjiem mūzikas pasaulē. Savā iepriekšējā viesošanās reizē Baltijā pirms četriem gadiem viņi pārsteidza Viļņas koncertzāles Compensa apmeklētājus ar uzrakstiem uz labierīcību durvīm: "Fever Ray atbalsta vienlīdzīgas tiesības, tāpēc visas labierīcības šovakar ir dzimumneitrālas."
Īstie sirdspuksti
Fever Ray rada izteikti šī laika noskaņām atbilstošu un ar tām kopā elpojošu elektronisko popmūziku, kas ietver arī avangarda elementus. Mēs kā Baltijas jūras tuvumā dzīvojošie kārtējo reizi varam justies pacilāti, ka šajā reģionā radītā mūzika spējusi iegūt starpkontinentālu vērienu, kaut attiecībā uz Fever Ray jebkādas robežas brūk, un ne tikai ģeogrāfiskās vien. Fever Ray mūzika stāsta par mums un mūsu sajūtām šodien, kad jātver katrs mirklis, nekavējoties pagātnē un īpaši tālu neplānojot arī savu nākotni.
Fever Ray priekšplānā esošās personas Kārinas Elizabetes Dreijeres savulaik – 1999. gadā – kopā ar brāli Ūlofu Bjernu izveidotā dueta The Knife nosaukums vien jau iezīmēja šī ceļa sākumu – vēlmi (vai pat misiju) kā nabas saiti pārgriezt saikni ar līdzšinējiem, savu laiku nokalpojušajiem cilvēku ieradumiem, priekšstatiem par mūsu dzīvi un visu, kā sastāvdaļas esam. Lielākais The Knife hits ir Heartbeats, kas nāca klajā 2002. gada Ziemassvētkos. Pitchfork Media to ierindojis 15. vietā 500 labāko simtgades pirmās desmitgades dziesmu listē, amerikāņu žurnāls Rolling Stone tai piešķīris 87. vietu attiecīgās desmitgades topā, savukārt britu mūzikas žurnāls NME to licis 95. vietā savā laika nogriežņa izcilāko dziesmu sarakstā. Maksisinglam ar šo dziesmu vairākās versijās jābūt arī katra dīdžeja klāstā, un vinila plates formātā tā jau kļuvusi par retumu, kura cena mūzikas veikalos turpina kāpt.
Kārina Dreijere sevi uzskata par dzimumneitrālu personu, kuru pieminot nav jālieto neviens no dzimumu konkretizējošiem vietniekvārdiem ("viņa" vai "viņš"), un cilvēki tiek aicināti lietot šai gadījumā latviešu valodā neierasti skanošo vietniekvārdu "viņi". Aprakstos par The Knife, minot Kārinu, tiek lietots vārds "sibling" (tas nozīmē gan brāli, gan māsu), nevis "sister", bet Ūlofs gan joprojām ir Kārinas brālis. Protams, līdz gaisa, ūdens, pārtikas, ķermenim labvēlīgas temperatūras un citu vajadzību izslēgšanai vēl kāds ceļš ejams – garām Vikipēdijai nav paslīdējusi informācija, ka savulaik Kārinu saistījusi laulība un tajā piedzimušas divas meitas, tātad gluži citas civilizācijas pārstāvji viņi vēl nav, un, visticamāk, apartamentu nodrošināšana koncertu organizatoriem 8 Days A Week neizpaliks, jo cietajos diskos aparatūras kastēs viņi pirms un pēc koncerta nenakšņos.
Nazis griež atkal
Šomēnes iznākušajā trešajā albumā Radical Romantics Kārina atkal apvienojusies ar The Knife otru pusi – brāli Ūlofu, ar kuru muzikālo sadarbību pārgrieza 2014. gadā, bet jau pirms tam bija sākta solokarjera kā Fever Ray, pirmo, šai vārdā nosaukto albumu izdodot 2009. gadā. Nu jau vairāk nekā desmit gadu laikā vārds Fever Ray ir kļuvis pazīstamāks nekā The Knife, tāpēc pie tā atgriezties, atkal radot dziesmas kopā ar brāli, nav racionāla pamata.
Ierastos, bet labā toņa labad izskaužamos veidos aprakstot māksliniekus, tos parasti ar kādu salīdzina, un kritiķi atraduši iezīmes, kas savulaik saklausītas šogad pēc desmit gadu pārtraukuma koncertos atkal pieejamās astoņdesmito gadu postpanka leģendas Sjūzijas Sjū dziedāšanas manierē. Savukārt jaunā albuma noslēdzošā dziesma Bottom of the Ocean atgādina kaut ko no Lorijas Andersones vokalīzēm bez teksta. Dziesmu Even It Out varbūt, paviršāk klausoties, varētu noturēt par kādu šī gadu tūkstoša pirmās desmitgades roka dīvas Kārenas O grupas Yeah Yeah Yeahs dziesmu, un acīmredzot arī spotifaja roboti kaut kādas līdzības tur saklausa, uzreiz pēc albuma Radical Romantics atskaņojot Yeah Yeah Yeahs, Šarloti Gensbūru un Bjorku, kuras dziedāšanas manieri Fever Ray atgādina 2017. gada albumā Plunge, īpaši dziesmā IDK About You. Tomēr Kārinas emocionāli sakāpinātās vokālās izpausmes ir vienas no retajām, kuras nu jau var atpazīt diezgan nekļūdīgi. Šī balss skanējusi arī norvēģu elektroniskās mūzikas dueta Röyksopp darbos, seriālu Vikings un Breaking Bad skaņu celiņā.
Vienā no jaunā albuma gabaliem (North) daži komentētāji saskata iezīmes no Depeche Mode, tomēr tas ir tapis kopā ar industriālā roka granda Nine Inch Nails dalībniekiem Trentu Reznoru un Atikusu Rosu. Šķiet, šajā dziesmā pat dzirdams Trenta Reznora vokāls, bet tikpat labi tā varētu būt Kārinas balss, kurai pa spēkam, šķiet, viss, ko vien spējam iedomāties visplašākajā diapazonu amplitūdā, kas, protams, tāpat kā viss mūsdienu pasaulē, ir stiepjams jēdziens, jo īpaši Fever Ray gadījumā. Ja arī jums šķiet, ka Latvijā reti ir bijuši brīži, kad visā pasaulē aktuāli, par kultūras ikonām kļuvuši avangarda popmūzikas mākslinieki, kuriem vēl nav sācies noriets, apmeklē arī mūs, tad ķeriet mirkli – šis noteikti ir viens no tiem. Iepriekšējais bija St. Vincent festivālā Positivus Salacgrīvā.
Fever Ray
Hanzas peronā 27.III plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 40