Dzejas krājuma Pieaugušie recenzija. Dzeja pieaugušo dzīves pabērniem

Meklēju recenzijā atbildi, ko īsyi vēsta grāmatas nosaukums Pieaugušie. Vai tie ir pieaugušie dzejoļi? Vai arī autors joprojām ir bērns, kas raksta par pieaugušajiem. K. Vērdiņa dzejoļi ir meistarīgi uzrakstīti, bet to saturs līdz šim asociējās ar mazu puisēnu, kurš dažreiz sadara nevainīgus nedarbiņus, bet tad atnāk pie lielās, labās mammas, piepūš vaigus, nolaiž actiņas un saka - es te sagrēkojos, bet vispār jau es esmu tāds visnotaļ mīļš un kārtīgs puisēns. Es te tā mazliet pa nakti pastaigāju, bet tas jau nekas, jo atvedu tev siermaizīti, saņukāta gan ir, bet bububu, un mamma noglauda galvu, labs Kārlītis, un atkal miers mājās. Nulūk, mani interesēja, vai jaunājā krājumā joprojām dominē šis visnotaļ kārtīgais puisēns. Atbildi nesaņēmu.

lielisks dzejoļkrājums ar Grinovsku uz vāka :)