Proti, viņi bija slepeni ierakstījuši sarunas, kādas ik vakaru risinās pie galdiņiem Maskavas glamūra sabiedrībā iecienītajā restorānā Puškins, kurā "glamūra kefīra" glāze maksā 15 dolāru, bet pudele parasta itāļu galda vīna – simtu (mēs, bagātie un slavenie, maksājam tak par restorāna zīmolu un vietu!). Sarunas gan tika drukātas anonīmas, tomēr daudzi toreizējie krievu high society personāži tajās atpazina sevi.
Šīs publikācijas efekts bija graujošs – bet ne tāpēc, ka tajās tiktu atklāta kāda slepena nelegālā biznesa informācija vai atmaskoti slavenību privātās dzīves noslēpumi. Gluži otrādi – šīs "vaļsirdīgās sarunas" šokēja ar nožēlojamo tukšumu, kas robežojas ar stulbumu vai vismaz bezjēdzību. Nu, tāds infantili aprobežota glamūra pašportrets.
Jaunās paaudzes kinorežisors Boriss Hļebņikovs aizrāvās ar šo publikāciju, jo saskatīja tajā iespēju… lēti uzņemt aktuālu kino. Tie, kuri interesējas par Krievijas kino, noteikti zinās Hļebņikova brīnišķīgās, smalkās filmas – Koktebela, Bez lieciniekiem, Brīvajā peldējumā, novele almanahā Īssavienojums. Šoreiz Hļebņikovs veidojis mazbudžeta filmu par nieka 90 000 ASV dolāru un pēc tā dēvētā crowdsourcing principa – lomu tēlotāji (un tie ir sabiedrībā pazīstami ļaudis – dziedātājs Šnurovs/Šnurs, aktieri Anna Mihalkova, Alise Hazanova, Aleksandrs Jacenko, Oksana Fandera, Marija Šalajeva, bijusī Vogue, tagad Interwiev redaktore Aļona Doļecka, rakstniece, režisore Duņa Smirnova, režisors Vasilijs Barhatovs un daudzi citi, var teikt, Borisa draugi) atlīdzību par savu darbu saņems vēlāk no filmas peļņas procentiem.
Virtuve un šikā ēdamzāle
Režisors, lai, kā smejies, noslēptu pēdas, pārcēlis reportāžas darbības vietu no Puškina uz patlaban visgreznāko Maskavas restūzi The Most (vārdu spēle – gan Tilts, gan Visvis…; realitātē tā ir eleganta parodija par barokālā neoampīra un staļinlaiku kiča sintēzi plus vēl «debešķīgas» cenas) un papildinājis ar būtisku sižeta līniju – viss filmā – restorāna zālē – notiekošais skatīts ar virtuves proletariāta acīm. Galvenokārt tie ir viesstrādnieki, kas raujas melnās miesās, lai izklaidētu, pabarotu un piedzirdītu glamūro publiku. Bet arī virtuvē risinās teju šekspīriskas kaislības – filmā veikli un asprātīgi iepīta tēma par galvaspilsētas viesstrādnieku baiso sociālo stāvokli, tiem – kā saka, aziātiska paskata nacionalitāšu pilsoņiem – ik mirkli draud deportācija uz dzimteni, jo viņi taču ir nelegāļi, un arī šajā sabiedrībā ir sava sociālā hierarhija. Vārdu sakot, divi greizie spoguļi – paplukusī, bardakainā virtuve un šikā spoguļzeltos mirdzošā ēdamzāle –, un abu sabiedrības spoguļojas viena otrā. Kungi ar savām tukšajām, karikatūrai līdzīgajām problēmām un darba tauta ar reāliem apdraudējumiem savai eksistencei Trešajā Romā – mežonīgā kapitālisma un buržuāziskā dzīves stila pārņemtajā Maskavā. Kungu un kalpu attiecības «ar gastronomisku piesitienu» ir neizsīkstošs sociālais fenomens, kas mākslā radis visdaudzveidīgākos iemiesojumus, sākot nu kaut vai ar teātra publikai tādiem labi pazīstamiem klasikas darbiem kā Oblomovs un Kalpotājs/Ģērbējs, beidzot ar vispārzināmiem kinoklasikas šedevriem Buržuāzijas diskrētais šarms, Lielā rīšana un Pavārs, zaglis, viņa sieva…
Saprotams, Hļebņikovs visu šo pseidoburžuāzisko "zvaigžņu koncertu" noved līdz traģikomiskai baltkvēlei, un filmas fināla daļa patiešām, kā krievi saka, ir totāls bespreģels. Trakāk būt vairs nevar – nu, vismaz kino. Tā ir mūsdienu apokalipse viena smalka restorāna interjeros – nežēlīga, satīriska un patiesa.
Vēl tikai atgādināšu, ka filmā skan nenormatīvā leksika jeb t. s. mātes vārdi, tai Krievijā piešķirts reitings 18+ (pieaugušajiem) un filma patiešām ir nemaņā smieklīga. Žēl, ka latviešu sabiedrības krējumam neienāktu prātā uz sevi paskatīties no malas, paaicinot par «spoguli» jaunu talantīgu kinorežisoru no tādas pašas – krējumotas – sabiedrības slāņiem. Tikai – kur to ņemt?
Kam domāta? Jaunās paaudzes kinomīļiem ar teicamu humora izjūtu un, vēlams, krievu valodas slenga zināšanām.
Līdz nakts mūs šķirs * * * *
Krievija. 2012. 70 min
Režisors Boriss Hļebņikovs
Lomās – daudzas Krievijā populāras mediju un mākslas aprindu sejas