Gleznu nosaukumi skatītāju galerijā Māksla XO notiekošajā Ievas Iltneres izstādē Implants izvadā kā pie rociņas - visvairāk prieka, saprotams, raisa divas lielas gleznas ar sunīšiem. Vienā attēlots Džefa Kūnsa slavenais slavenais balonsuns, braši piepūties līdzās Bruno Vasiļevska klusajai dabai. Ja kāds vēl acumirklī nepazīst attēlotos objektus, tie atšifrēti uzrakstā uz sienas. Ja skatītājs ir kaut cik interesējies par mākslu, viņš sapratīs, ka Džefa Kūnsa suns ir viens no visbiežāk tiražētajiem piemēriem atsevišķu kulta mākslinieku ne ar ko neizskaidrojamai dominancei globālajā mākslas tirgū: patiesi, ko gan tik lielisku atzītais kiča pravietis varētu būt pievienojis kompozīcijai, kuru māk izgatavot katrs ielas triku meistars? Nerūsējošo tēraudu balona gumijas vietā? Apžēlojieties, ne jau tik dārgu, lai viens no pieciem oriģinālajiem suņiem būtu pārdots Christie’s izsolē par 58 miljoniem ASV dolāru, teiks mākslas mīļotājs.
Tam nemaz nav cenas
Kādā sakarā te Bruno Vasiļevskis? Paskaidrosim, ka viņš ir vietējas nozīmes klasiķis, kura gleznu vienkāršais izskats arī nekādi neizsaka to vērtību. Tā kā mākslinieks nav atstājis pārāk daudz darbu, toties, pateicoties sekotājiem un mākslas vēsturnieku pūlēm, ieņēmis goda vietu latviešu pēckara mākslā, varam pieļaut, ka katrs viņa veikums būtu stipri dārgs, ja vien parādītos tirgū. Tāds noteikti ir arī Ievas Iltneres citētais 1984. gadā tapušais darbs Grāmatas. Ne velti māksliniece savu gleznu nosaukusi Crème de la crème.
Otra glezna ar suni – Kolekcija – attēlo Josimoto Naras skulptūru – spīdīgi melnu dzīvnieciņu, kurš tiešām suniskā padevībā blenž uz Kazimira Maļeviča Melno kvadrātu. Piebildīsim, ka suns tieši šādā pozā sākotnēji iemūžināts Ņujorkā uz stilīgās galerijas Marianne Boesky jumta – šajā elegantajā savrupnamā glabājas miljonus vērti modernās un laikmetīgās mākslas darbi. Maļeviča Kvadrāta gan tur nav – tas, būdams viens no XX gadsimta mākslas stūrakmeņiem, glabājas Tretjakova galerijā, un tam, līdzīgi Marsela Dišāna strūklakai – pisuāram, kas turklāt nav saglabājies, nemaz nav cenas.
It kā rotaļājoties ar suņiem un citātiem no slavenību darbiem, Ieva Iltnere skatītāju ievilina gana nopietnās pārdomās par mākslu un tās situāciju mūsdienās, kurā netrūkst ironijas, paradoksu un kuriozu. Varbūt izstādes apskati vajadzētu sākt no otra gala – pašā dziļumā paslēpusies glezniņa ar nosaukumu Pārdod – tajā attēlots reklāmas stends idilliskā lauku ainavā. Mijkrēslī tas gan izskatās spoži balts, bet mēs jau tāpat zinām, ko uz šādiem stendiem Latvijas laukos raksta. Pārdod – rakstīts gleznai blakus uz sienas, un mēs saprotam, ka tas ir darba nosaukums, reizē arī atgādinājums, ka šī ir komerciāla galerija, kurā māksla ir arī produkts. Ja vēlaties, 100% pārstrādājams, īpaši tiem, kas labprāt piemaksā par ekoloģisku produkciju. Patiesībā tas ir apakšvirsraksts vēl vienai nepretenciozai glezniņai Krusts, kurā attēlotas četras blakus saliktas papīra lapas.
Glezniecības ķermenis
Ievai Iltnerei raksturīgi motīvus, kas vienos darbos parādās tīrā veidā, citos iepīt sarežģītākā struktūrā. Piemēram, spoži balts taisnstūris vēlreiz parādās kā ekrāns gleznā Kapsulas viesnīca – tajā lūkojas vientuļa figūra (paturiet prātā suni pie Melnā kvadrāta!), nepievēršot uzmanību apkārt zaļojošai ainavai. Vēlreiz šo motīvu apspēlē izvērstāks darbs Glezna – arī tajā ir mirklis izstādē, kurā pret gleznu gleznā nostājušies skatītāji, bet attēlotā ainava izpletusies pār viņiem kā projekcija. Savukārt papīra lapas – ne vairs četras, bet sešpadsmit – kalpo kā pamats ainavai, kuras nosaukums ir Ainava.
"Kur tad implants?" – jautās izstādes nosaukuma savaldzināts skatītājs. Implants ir visnoslēpumainākais izstādes darbs. Taču implantu – dzīvā organismā ievietotu svešķermeņu, kas ar to saaug, – netrūkst nevienā izstādes vienībā. Protams, Ieva Iltnere nav performances māksliniece kā Orlāna, un ķermenis, ko viņa pakļauj ķirurģiskām operācijām, nav viņas pašas, bet glezniecības ķermenis – klasiski attēli uz taisnstūra audekliem. Tomēr iznākums ir līdzīgs: rūgta vai – atkarībā no labticības – priecīga atziņa, ka māksla mūsdienās nevar būt autonoma un ideālistiska, tā neizbēgami ir saaugusi ar ārpuses diktētiem nosacījumiem.
Nav noslēpums, ka mākslinieces izstāde ir saskaņota ar apaļu jubileju, un skaidrs, ka, ieejot klasiķes kārtā, Ieva Iltnere labi apzinās: gleznas ar suni komercpotenciālu palielina iespēja iegūt savā īpašumā uzreiz trīs šedevrus – vienu oriģinālu un divus reproducētus. Vai laimīgais kolekcionārs saskatīs šajā piedāvājumā tikai izsmalcinātu estētiku un postmodernu glamūru vai arī rezignētu smaidu, atkarīgs no viņa attapības.
Ieva Iltnere
Izstāde Implants
Galerijā Māksla XO līdz 30.V