Izrādes Zudušo laiku citējot recenzija. Piesardzīgi. Bīstams

To es īsti neizpratu- vai G.Šmitam ( 2007.,2008.,2011), Dzīlindžeram ( 2003) jau būtu bijusi vēlme pievienoties Alvja Hermaņa Vīnes Burgteātra izrādei ( 2011), līdz I.Sluckai beidzot ar savu mazītiņo priekšnesumu izdevies pārsteidzoši precīzi tuvoties Tālās zemes visperfektākajai, viskrāšņākajai mākslinieciskajai izteiksmei? I. Slucka šo darbu paveikusi 2012. gadā. Es varu saprast, ka ikvienam ir kāds elks, bet, ja pārāk bieži ievērojami teātra mākslas panākumi tiek vilkti klāt vienas konkrētas personas izcilībai, tad, piedodiet, nāk prātā jauka divrinde: Ušla vesna, nastalo ļeto, Spasibo Ļeņinu ( Alvisu?) za eto! Šaubos vai kādam no režisoriem būtu nācis prātā, ka tiks pasludināts šāds gods.

Fantastiska izrāde. Un liels paldies Normundam Naumanim par precīzi un izteiksmīgi vārdos ietērpto izjūtu, kura mani pavadīja gandrīz visu izrādes gaitu un vēl vairākas dienas pēc tās: "Iespējams, pienācis laiks estētiski rezumēt arī XXI gadsimta pirmās desmitgades ekonomiskās kataklizmas un eksistences nenormāli pretdabiskā paātrinājuma psihotraumas. Un paveikt to liega fatālisma melodijās un pelēkās gaismēnu rotaļās ieaijātā izrādē vīzijā par cilvēkiem, iespējams, pat mīlētājiem, kuru… nebija. Par nevaroņiem nevaroņu laikā". Nepiesiešos par to, ka "nosodošs" un "nosodāms" nav viens uz tas pats.