Jau ceļš uz izstādi Iekšpuse un ārpuse/Inside and Out šobrīd ir gana neparasts – rajonā norit pārbūves darbi, kas to, cerams, darīs pievilcīgāku apmeklētājiem. Arī tālāk skatītājam jātiek galā ar nelielu apjukumu, kad viņš, piemēram, tiek nosēdināts patrepē ar muguru pret restorāna priekštelpu, lai iedziļinātos uzlecošās igauņu zvaigznes Flo Kasaeru videofilmā.
Izstāde kopumā ir piemērs, ka laikmetīgās mākslas atzars – instalācijas – jau labu laiku attīstās pavisam citā gultnē, nekā to savulaik ievirzīja jauno britu mākslinieku kopa, kuru stilu mūspusē bieži atdarina joprojām. Viņu darbi bija vizuāli efektīgi, šokējoši un laika gaitā kļuva arvien lielāki un dārgāki. Jaunie ziemeļu mākslinieki nemaz netaisās sacensties, piemēram, ar slaveno Demjena Hērsta galvaskausu. Viņu darbi nav ne dizaina priekšmeti, ne bieži vien priekšmeti vispār – to vietā ir dažādas teorijas, kas radušās un arī izpaužas, kombinējot «sliktas» kvalitātes kustīgus attēlus ar skaņu un pavisam sīkām materiālās pasaules atlūzām. Vismaz jaunie vairs neražo jaunus lūžņus! Šāds izstādes tēls jau kļuvis par jaunās mākslas «firmas zīmi», kurā atsevišķi talanti prot iefiltrēt arī kaut ko savu, oriģinālu.
Kuratores Maijas Rudovskas pulcētajā kompānijā, piemēram, dānis Kaspers Akhejs rāda diapozitīvus, kas daļēji pārklājas, savērpjot vienā stāstā divu ēku – modernisma arhitektūras pieminekļu – vēsturi. Savukārt zviedrs Kristians Andešons burtiski izgaisina ģeometriskas figūras, liekot tām griezties milzu ātrumā. Norvēģiete Annjerda Rustanda izstādījusi no otra gala lasāmu romāna Tumsas sirds versiju. Nu ko, lai skatītājiem sokas – jaunās mākslas izstādēs vispār daudz jālasa. Iliāna Veinberga un Ainārs Kamoliņš savākuši veselu vecu recenziju arhīvu, kurās latviešu mākslas kritiķi cenšas noskaidrot, kas ir laikmetīgi un kas nav. Lasot nenosmieties! Izstādīta arī viena Ērika Apaļā glezna un nesen mirušās fotogrāfes Zentas Dzividzinskas kontaktkopiju bloks. Bez minētajiem izstādē piedalās vēl vairāki mākslinieki, kuriem katram ir ko teikt kuratores pieteiktās "trešās telpas" sakarā. Ja vēlaties izprast, kas tā ir, jums jālasa speciāli izdotais rakstu krājums vai jādodas pastaigā ar kuratori 12. janvārī plkst.14.
Vēl nelielas "izstādes lietotāja" piezīmes: ērtāk būtu, ja asprātīgi novietotos darbu parakstus (izstādes arhitekte (!) Jūlija Reklaite no Lietuvas) varētu izlasīt piemērotā apgaismojumā. Tāpat jādomā, vai darbus, kuros tik daudz teksta – ne tikai lasāma, bet arī klausāma –, nevajadzētu apgādāt ar tulkojumu latviešu valodā. Angļu valoda nav eksponēto mākslinieku dzimtā valoda. Tas nav utilitāras sapratnes, bet gan saskarsmes principu jautājums, veidojot starptautiskas ekspozīcijas un piedāvājot tās auditorijai.
Iekšpuse un ārpuse/Inside and Out kim? līdz 13. janvārim
Pastaiga ar izstādes kuratori 12. janvārī plkst. 14