Kvantitātes slazdā: Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta recenzija

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

5 komentāri

1. februāris, 2012, 9:44

Mūziķis

Ļoti labi šajā vakarā varēja salīdzināt orķestrus,to spēles stilu, instrumentu grupu saspēli ,tembrālo krāsainību...Protams, ka daudz ko nosaka konkrētā kompozīcija, komponists un diriģents. LNSO profesionālais sniegums bija Nr.1. Liels pārsteigums PO Rīga,kas tiešām bija labāks par dažu labu simfonisko... LNO orķestris centās, taču pietrūkst skatuviskā spilgtuma,šarma arī niansētība. Simfonietta profesionāli,bet bez azarta. Liepāja-labs tautas amatierteātris.

Atbildēt
2
1

1. februāris, 2012, 8:24

klausītāja

Visā visumā raksts diezgan objektīvs.Man pašai likās ,ka muzikāli niansētākais izpildījums bija tieši Pētersona skaņdarbā- G.Kuzmas un M.Ozoliņa muzicēšanas kultūra krasi atšķīrās no 1.daļā dzirdētā.Tas manās acīs šāda veida mūzikai ir ļoti svarīgi, jo skaņdarba vēstījums līdz klausītājam caur emocionāli un tai pat laikā profesionāli izpildīto skaņdarbu pacēla to augstākā līmenī nekā I.Breģes varbūt labāk uzrakstīto ,taču muzikāli ļoti raibi izpildīto opusu.Šnē lasījums Fridrihsona opusam nedaudz garlaicīgs ,taču profesionāls.Lielākā vilšanās-I.Kalniņa bezpersoniski izpildītais skaņdarbs ar Lakstīgalu priekšgalā.Žēl Liepājniekus, kas nesaprot ,ka ar šo diriģentu nav iespējama tālāka attīstība.Dzenīša opusu dzirdēju pirms 3 gadiem pirmatskaņojumā-teikšu atklāti toreiz nepatika.Taču šajā koncertā mūzika bija pavisam cita, un tas pateicoties tikai un vienīgi diriģentam.Tāpēc varu tikai piekrist I.L., ka "koncerta virsvērtība bija Mārtiņš Ozoliņš".

Atbildēt
2
1

31. janvāris, 2012, 19:18

paldieskomponistiem par pozitīvām e

Nevajag meklēt negatīvo, bet pozītīvo šajā koncertā. Fridrihsons - sarežģīta partitūra, interesanta noskaņa,ko ļoti labi interpretēja Normunds Šnē un Sinfoineta Rīga. Kalniņš - skanēja tautiski, romantiski, nedaudz izstiepti. Jurgelaiša solo - izcils! Breģe - tas tiešm bija teātris! Pētersons - savdabīga mūzikas valoda, oriģinālas harmonijas, saturiski dziļi un pamatīgi, neapšaubāmi talantīgi! Koncerta pirmā daļa par garu, otrā spilgti kontrastaina un fascinējoša!

Atbildēt
2
0

31. janvāris, 2012, 17:34

izskatās

pēc apzinātas intrigošanas pret Imku,jo par L.'muzikalitāti'' šaubu nav nevienam:))))

Atbildēt
0
2

31. janvāris, 2012, 15:45

Katram

vārdam un domai jāpiekrīt ! Koncertu "izglāba" A. Dzenīša skaņdarbs, kur, gribētos pat teikt, izdzirdēt varēja pilnīgi jaunu un svaigu mūzikas valodu, jaunu personību mūsdienu mūzikā. Ārkārtīgi interesanti, aizraujoši un pārliecinoši !Gan Fridrihsons, gan Pētersons lika pamatīgi vilties, jo sausi, intelektuāli, garlaicīgi...Par I. Kalniņu - kāpēc klausītāji jāmoka ar primitīvu orķestra pārlikumu kādam ne īpaši labam skaņdarbam? Vai lai parādītu tik tiešām komponista nespēju instrumentēt ? Varbūt raksta autorei ir taisnība par I. Breģes skaņdarbu, kas VIETĀM uzrunāja, tikai šodien to vairs vispār nevar atcerēties - kas tur īsti bija ? Liels prieks par M.Ozoliņu - smalku, niansētu, muzikālu un interesantu diriģentu, kam diriģēšanas tehnika patīkami atšķiras no pārējiem tanī vakarā. Lakstīgalas un Pogas muzikalitātei pietrūkst profesionālas diriģēšanas zināšanu... Šnē kunga un jaunās, talantīgās, šarmantās, artistiskās un ļoti skaistās čellistes Āboliņas sniegums bija perfekts, pārliecinošs un neaizmirstams ! Paldies !