Maestro Raimonds Pauls un mūsu operzvaigzne, izcilais mecosoprāns Elīna Garanča, pirmoreiz uz skatuves satikās pirms pieciem gadiem. Toreiz programmas Baltās paslēpes centrā bija pirmatskaņojums – piecas speciāli Elīnai Garančai komponētas dziesmas ar Vizmas Belševicas vārdiem. Emocionāli piepildītā vokālās kamermūzikas un sarunu vakarā balsij un klavierēm abi mākslinieki pārkāpa savu ierasto žanru robežas, atrodot kopīgu valodu mūzikas, dzejas un teātra krustpunktā. Tagad, Raimonda Paula 85. jubilejā, šī teritorija tika paplašināta, līdzās jau minētajam ciklam piepulcējot jaunu – ar Ojāra Vācieša dzeju. Savukārt vakara otrajā daļā izskanēja Raimonda Paula dziesmu izlase, kurā operdīva un komponists muzicēja kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga, diriģentu Normundu Šnē un instrumentālo grupu Raimonda Macata vadībā.
Vokalīzes daiļums
Loks beidzot ir noslēdzies. Vienu pēc otra atskaņojot abus Elīnai Garančai komponētos kamerciklus, mūzikā smalki un intīmi tvertajai Vizmas Belševicas sievišķīgi introvertajai dzejas pasaulei, kurā valda beznosacījuma mīlestība, "klusums rūgts" un dziļi sevī izdzīvota drāma (Tu nesaprati, Jūra raud), sekoja Ojāra Vācieša dzejas izteikti vīrišķā pasaule, kurā blakus siltai lirikai netrūkst apņēmīgas enerģijas, neiznīdējamas vitalitātes un gavilējoša spēka. Raimonda Paula klasiskajā latviešu kamermūzikā, kuru vainagoja plaukstošais Jāņu saullēkts (Pukst pilnīgi vesels rīts), Elīnas Garančas balsij ir gana kur izpausties – no apgaroti smalkām niansēm, rotaļīguma un silti pienaina plūduma līdz tumšākiem toņiem un impulsīvām kulminācijām.
Gaumīgi askētiskajā, funkcionālajā Aigara Ozoliņa scenogrāfijā un Oskara Pauliņa gaismās lieliski izcēlās arī visi četri modes dizainera Niko Niko radītie Elīnas Garančas koncerttērpi, kuru galeriju sāka, šķiet, Latvijas zilo rudzupuķu krāsas un faktūras iedvesmots meistardarbs. Tas lieliski piestāvēja gan tērpa valkātājai, gan kamermūzikas noskaņai. Talantīgi notverta identitāte!
Koncerta otrajā daļā pārsteidza Elīnas Garančas iejušanās populārās mūzikas vērienā, ko viņa darīja, saglabājot savu operdziedātājas būtību un izmantojot aktrises meistarību. Līdz pat dejai horeogrāfes Olgas Žitluhinas īpaši iestudētajā numurā – Mersedesas vokalīzē un Mersedesas dejā no izrādes Grāfs Monte Kristo. Tieši vokalīzes izteiksmīgi izdaiļoja vairākus Elīnas Garančas priekšnesumus – sākot jau ar programmas tituldziesmu Ja tevis nebūtu (no izrādes Kabīrijas naktis) un turpinot ar vijīgi eksotisko vokalīzes iestarpinājumu dziesmā Ķiršu dārzs, pēc tam arī dziesmā Nakts (no izrādes Man 30 gadu) un Nenāciet klāt man rudenī. Emocionāli vērienīgi Elīnas Garančas interpretācijā izskanēja slavenā Kerijas dziesma, taču par visa koncerta kulmināciju izvērtās Ances romance – kaislīga, liktenīga drāma, kas izverd no aizlauztas sirds un atdara visas pašaizsardzības bruņas. Īpaša virsvērtība šajā koncerta daļā bija lieliskie aranžējumi, kurus veidojuši Lolita Ritmane, Jēkabs Jančevskis, Rihards Dubra un Raimonds Macats. Tie atklāja pazīstamās Raimonda Paula dziesmas citā gaismā.
Uz viena viļņa
Koncerta iespaida varā mani sasniedz arī pilnīgi pretējs viedoklis: kāds, ļoti vīlies savās gaidās, jau pēc trešās dziesmas izslēdzis sestdienas koncerta tiešraidi Latvijas Radio – nevarot izturēt, kā Pauls "klapē" klavieres un Garančas skaļos malējos reģistrus. Citus aizkaitinājusi mākslinieces intervija Latvijas Televīzijā. Kāds cienījams, tautā iemīļots dziesminieks sociālajos tīklos skarbi runā par "neizteiksmīgu mecosoprānu" un Maestro "akadēmiskajām mokām". Tiešām? Neizteiksmīgi? Bez balss siltuma?
Ļoti iespējams, ka visaptverošu muzikāli teatrālu, krāšņi audiovizuālu notikumu ir kaitīgi uztvert tikai vienā, sašaurinātā dimensijā – tikai ar vienu maņu, ar dzirdi. Turklāt vēl attālināti un pieprasot perfekciju, kādu var piedāvāt tikai speciāli veikts un rūpīgi māsterēts ieraksts, kurā apkopots labākais no veselas ierakstu sesijas. Pēc visiem kovidlaika tiešsaistes koncertiem esam sapratuši, ka siltajam, dzīvajam klātbūtnes brīdim ir pavisam cita vērtība. Bet, ja taptu mūzikas albums, tam jānotiek pavisam citos apstākļos, ar stacionāriem mikrofoniem un koncentrējoties tikai uz skaņu. Bet tas būs jau cita formāta produkts.
Klausījos šo programmu klātienē pirmajā vakarā, 23. jūlijā, un man tā bija ekskluzīva iespēja izbaudīt divu lielu, spēcīgu un ļoti dažādu personību tikšanos mūzikā. Tajā netrūka ne interpretācijas nianšu, ne balss un sirds siltuma, ne dramatiska vēriena. Mūža dimensijā šī nav visaugstākā virsotne katra mākslinieka žanriski atšķirīgajā un spilgtajā karjerā, toties tai piemīt patiesums, cilvēciskais šarms un saskanīgums, sirsnībā un radošā brīvībā muzicējot uz viena viļņa.
P. S. Koncertu iemūžinājusi un rudenī piedāvās LTV.