Daugavpils teātris ir vienīgais profesionālais teātris Latgales reģionā, kā arī ir aktīva kultūras valsts organizācija, kas pēdējā pusotra gada laikā, efektīvi un elastīgi plānojot savu darbību, repertuāru, auditorijas piesaisti un viesizrāžu grafiku Austrumlatvijas un Vidzemes reģionos un darbojoties kritiski samazināta finansējuma apstākļos, uzrāda augšupejošu attīstības līkni.
Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonija ir teātra dzīves intriģējošākais gada notikums, kura nozīme vērtējama ne tikai balvu daudzumā un emociju blīvumā, bet arī kādā pavisam citā, racionālā aspektā. Spēlmaņu nakts vērtēšanas komisijas rezultāti ir viens no kritērijiem profesionālo teātru valsts dotācijas aprēķinam. Mūs uztrauc nevis balvu un nomināciju esamība vai trūkums, bet gan teātra eksistencei būtiskā finansēšana, kuras apjomu Kultūras ministrija aprēķina, vadoties arī no Spēlmaņu nakts ekspertu darba rezultātiem.
Mākslā rezultāts var būt dažāds – mīlēts vai nīsts, slavēts vai pelts. Arī mākslinieciskā kvalitāte mēdz svārstīties plašā amplitūdā. Šķiet, racionāls ir tikai viens – skaitļi. Daugavpils teātra aizvadītās sezonas jauniestudējumus apmeklēja niecīgs Spēlmaņu nakts žūrijas locekļu skaits – izrādes redzējuši vidēji divarpus žūrijas locekļi no deviņiem, un tikai viens Spēlmaņu nakts vērtētājs ir noskatījies piecas no sešām pirmizrādēm. Ir likumsakarīgi secināt, ka Spēlmaņu nakts žūrijas (kuras darbs un ceļa izdevumi tiek apmaksāti no valsts līdzekļiem) darba organizācija attiecībā uz Daugavpils teātri visas sezonas laikā ir bijusi formāla un nekonsekventa: par mūsu izrādēm un aktieriem žūrijas komisijas locekļi pārsvarā zina pēc aprakstiem, redz tos tikai kā nosaukumus uz papīra.
Austrumlatvijas reģionam piemīt specifika, kuru pēdējā laikā aizvien biežāk publiski apzinās ne tikai kultūras, bet arī ekonomikas un biznesa sfēras eksperti. Vērtējums vai drīzāk tā trūkums par profesionālo mākslu Latgalē nevar balstīties uz atrunām: tālu vai ilgi jābrauc. Mēs esam atvērti profesionālai analīzei un kritikai. Un mūsu mazajā valstī attālumu nosaka nevis kilometri, bet drosme apņemties un godprātīgums, pienākumus pildot. Arī mākslā. Arī tās analīzē un vērtējumos. Citādi rodas lauzta realitāte, kurā mītam mēs – "cilvēki uz papīra" vai pat "mirušās dvēseles".
Mēs aicinām Kultūras ministriju būt konsekventai valsts dotācijas sadalē teātriem un veikt loģiskas, izsvērtas un skaidri definētas darbības, ņemot vērā datus par pašas žūrijas darba organizācijas kvantitatīvajiem rādītājiem. Aicinām Kultūras ministriju būt drosmīgai un beidzot ieviest reģionālo koeficientu kā vēl vienu valsts dotācijas profesionālajai mākslai sadales kritēriju, godīgi paskatoties acīs reālitātei – tam, ka kultūra ir ne tikai efektīvs līdzeklis pret straujo depopulāciju Latvijas reģionos (Londona, Dublina, Berlīne daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem nepārdomātas reģionālās politikas dēļ ir kļuvusi tuvāka, nekā Daugavpils vai Rēzekne), bet tā ir arī nacionālo identitāti stiprinošs aspekts Austrumlatvijas reģionā.
Daugavpils teātra kolektīvs
2012. gada 23. novembrī