"Idejas vienmēr lidinās gaisā," saka režisors Valdis Lūriņš, atminoties, kāda bijusi priekšvēsture viņa jaunākajam iestudējumam Liepājas teātrī Esi sveicināta, bohēma! par laiku un Latviju XX gs. 70.–80. gados. "Herberts Laukšteins (Liepājas teātra vadītājs – red.) gribēja kaut ko par Liepājas dzīvo dzīvošanu, kas atklājas Ērika Hānberga un Ulda Brieža grāmatā Vāgūzis, Andžila Remesa grāmatās. Man pašam Andris Bergmanis piespēlēja savus memuārus, kur šo 70.–80. gadu dzīvi dēvē par sociālisma laika bohēmu," atklāj V. Lūriņš.
Iestudējumā, kurš ceļu pie publikas sāka 11. novembrī, savijas daudzi stāsti par mums pašiem un Latviju – gan delverīgi, gan smeldzīgi. Par to, cik brīvi nebrīvos apstākļos un laikos ir jutušies un elpojuši cilvēki, par brīvās domas paudējiem, bikstītājiem un nemiera gariem. Izrāde ļauj ielūkoties Liepājas un Rīgas 70.–80. gadu bohēmiskajās vietās, tajās piedzīvotajā un radītajā – Ulda Brieža leģendām, baumām un stāstiem apvītajā dzīvoklī, sauktā par Vāgūzi, kafejnīcās Kaza un Skapis, Imantdienās, radošās jaunatnes vasaras nometnēs, arī festivālā Liepājas dzintars un citviet, kur spietoja jaunieši, radošā inteliģence. "Tie ir tie dzīvās dzīvošanas punkti. Nevienam nebija noslēpums, ka Brieža Vāgūzī durvis allaž ir atvērtas un valda moto "Ko dauzies? Nāc iekšā!". Atšķirībā no Rīgas, kur Skapī pulcējās vairāk radošie ļaudis, mākslinieki, Liepājas Vāgūzī, arī Hābera foto apgrozījās visdažādāko, arī vienkāršo profesiju pārstāvji, politiski represētie, pat pilsētas vadītāji utt. Tas bija laiks, kad savējie meklēja savējos," stāsta V. Lūriņš un piebilst, ka Liepājā dzīvošanas dzirksti aktivizēja arī slēgtās pilsētas statuss ar padomju zemūdeņu bāzi, Karostu, uzartajām pludmalēm un sajūtu, ka dzīve rit armijas režīmā.
Izrādē darbojas aktieri Ilze Jura, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš, Edgars Pujāts, Armands Kaušelis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Pēteris Lapiņš, Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova, Sigita Jevgļevska. Viņi arī dzied Imanta Kalniņa un citu latviešu komponistu dziesmas. Atmiņas uz skatuves uzbur Ulda Brieža fotogrāfijas. Pie izrādes strādājuši arī scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, horeogrāfe Inga Krasovska, vokālā pedagoģe Ieva Dreimane. Gaismas – Toms Urstiņš, video – Uldis Ligers.
Galvenais izrādes vēstījums ir par dzīvības un dzīvīguma iespējamību jebkurā laikā, teic V. Lūriņš. "Šodienas jaunieši neko nezina par šīm leģendārajām vietām. Un kur lai viņi to uzzinātu?! Šīm peripetijām skolās nepieskaras. Esam attālinājušies no savas vēstures un paturējuši tikai pāris pieturas punktu – pirmā atmoda, valsts dibināšana, strēlnieki, trešā atmoda… Bet neanalizējam 50 padomju gadus – arī to, kas tajos bija labs un kas no tiem izauga," viņš spriež.
Tuvākās Esi sveicināta, bohēma! izrādes Liepājas teātrī – 26. novembrī, 6. decembrī.
Fottto
Paulas Jēger-Freiman rēgs