"Kādā pārdomu brīdī savā grāmatu plauktā ieraudzīju Zentas Mauriņas grāmatu Dzintargraudi. To 9. klases izlaidumā katram skolēnam dāvināja skolas direktore. Vidusskolā to biju izlasījusi un nolikusi. Tagad atšķīru, un – o! – tā man deva impulsu uzzināt kaut ko vairāk," stāsta Lauma Balode. Mērķtiecīgi meklējusi un lasījusi Zentas Mauriņas darbus un sapratusi, ka grib arī citiem par viņu stāstīt. Kā? Kā jau aktrise – nospēlējot lomu. "Man gribējās par viņu pavēstīt, caur sevi izdzīvojot."
Punktu šaubām pielika tikšanās ar Zentas Mauriņas piemiņas istabas vadītāju Maiju Rolavu. "Tā bija zīme, kad, dodoties uz iepriekšējo darbavietu Liepājas teātri, pa ceļam iegriezos Grobiņā. Maija Rolava pavēstīja, ka Mauriņai bija apritējuši 120 gadi, un man likās netaisnīgi, ka par viņu un viņas devumu literatūrā neko daudz nerunā," stāsta Lauma Balode. Iespējams, tas ir arī tāpēc, ka viena paaudze izaugusi bez informācijas par viņu, jo Zentas Mauriņas – rakstnieces, tulkotājas un domātājas – darbi padomju laikā tika aizliegti. Vikipēdija uzskaita, ka Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicētas 19 Mauriņas grāmatas – monogrāfijas un eseju krājumi par rakstniekiem, romāns Dzīves vilcienā un daudz rakstu periodikā, tulkojumi. Trimdas laikā publicēti 20 viņas darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. "Viņa dzīvoja pilnasinīgu, piepildītu dzīvi, par spīti tam, ka pēc pārslimotā poliomielīta no bērnības bija piesaistīta ratiņkrēslam," atgādina Lauma Balode.
To gan Lauma sapratusi uzreiz, ka vienai šis projekts – veidot izrādi par Zentu Mauriņu – nav paveicams. Pamazām atsaucās domubiedri. Izrādes Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi radošajā grupā ir režisore Kristīne Krūze, kura kopā ar Rasu Bugavičuti-Pēci ir arī lugas autore, kostīmu māksliniece Jana Čivžele, skaņu un mūzikas autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfe Dace Sloka, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, konsultante Maija Rolava. Lauma Balode ir gan izrādes producente, gan spēlē Zentu Mauriņu. Kasparam Dumburam un Annai Nelei Āboliņai izrādē ir vairākas lomas, palīdzot izstāstīt Mauriņas biogrāfiju.
Pirmizrādes vieta 21. novembrī ir neparasta – Rīgas Centrālajā bibliotēkā, 2. stāva lasītāju zālē. "Tā ir Kristīnes Krūzes iniciatīva. Kādā teātra telpā tas būtu bijis vieglāk un skatītājiem tā arī būtu jau iestaigāta taciņa, bet sapratām, ka šī izrāde organiski iekļautos bibliotēkā," skaidro Lauma Balode. "Bija doma, ka turpmāk ar izrādi varētu viesoties Latvijas bibliotēkās, bet tur nedrīkstot tirgot biļetes... Varbūt kāds uzņēmējs atsauksies, un būs iespēja šo izrādi parādīt citur." Laumai Balodei viens no tuvākajiem Zentas Mauriņas teicieniem ir: "Dzīve ir mijiedarbība, kas ir dota tādēļ, lai to tālāk izdalītu un lai baltā kļūtu vairāk."
Turpmākās izrādes Rīgas Centrālajā bibliotēkā – 7. un 15. decembrī.