Impulss iestudēt Atraitnes dēlu viņam bijis jau sen. Kad V. Roziņš no skolas Ogres rajonā devies mācīties uz Franču liceju Rīgā, krustmāte grozījusi galvu un teikusi, ka tik viņa apņemšanās nebeidzoties kā atraitnes dēlam. Viļa Plūdoņa poēma Atraitnes dēls daudziem saistās ar stereotipu – ka tik nesasapņojas par daudz, ka tik neaplauž spārnus... "Poēmā ir arī tēma par cilvēku, kurš mākslā vai jebkurā citā nozarē grib piepildīt sapņus, un pie pirmajām neveiksmēm rodas šaubas par sevi un savu varēšanu," papildina režisors.
Stāsts Valmieras teātrī uz skatuves tiek stāstīts bez vārdiem. Kā poētisko telpu ienest teātrī, kad mēs pieredzam stāstu asociatīvi, ne tikai caur prātu un izrunāto tekstu? Piemēram, izrādē mātes un dēla konflikts tiek parādīts kustībās un izdziedāts. Katram skatītājam veidojas savas asociācijas, kā viņš konfliktējis ar saviem vecākiem, kā gribējis viņiem pierādīt savu taisnību. "Mēs dodam atvērtu platformu katram pieredzēt savu stāstu," teic režisors. Poētiskā izrāde Atraitnes dēls ietieksies cilvēka pašu pirmo attiecību pieredzē, pētot metafiziskās mātes un bērna attiecības, kuras bieži vien ir pamatā psihoterapijā risinātiem jautājumiem visa mūža garumā.
Arī mūsdienās daudz jauniešu dodas mācīties prom tālās skolās. "Tiek izgaismoti veiksmes stāsti, bet par neveiksmēm skaļi nerunā. Taču to ir daudz – narkotikas, alkohols, pašnāvības," saka V. Roziņš. Izrādē ir iekodēti vairāki atslēgas vārdi, bet režisors iesaka pievērst uzmanību vārdam "šaubas", jo tam ir destruktīvs spēks, kas cilvēku var arī salauzt. "Mēs aicinām nepadoties pie pirmajām neveiksmēm, bet turpināt cīnīties, turēties pie saviem sapņiem un ticēt tiem. Sapņi ir virzītājspēks, tie ir dzīves spars."
Izrāde ir veidota kā kanons. Tas ir mūsu identitātes stāsts. Arī Plūdons poēmu veltījis latvju mātēm. Izrādē latviskais kods ietverts Jēkaba Nīmaņa kokļu, perkusiju, elektroniskās mūzikas skaņās, Ilzes Vītoliņas kostīmos ir atsauce uz tautas tērpu. Radošajā komandā ir arī dramaturģe Ludmila Roziņa, scenogrāfs Valters Kristbergs, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, horeogrāfs Kārlis Božs un balss improvizācijas konsultante Dana Indāne-Surkiene. Lomās – Inese Ramute un Kārlis Dzintars Zahovskis.
Tuvākās izrādes – 17., 21., 26., 28. novembrī.