Latvijas Leļļu teātra vēstule par izveidojušos situāciju darbā ar režisoru Ģirtu Šoli

Bravo par tekstu, daudz ko izskaidro. Leļļu teātrim ir liels potenciāls, bet pietrūkst reklāmas (kaut gan - bijušā galvenā režisora anti-kampaņa arī piesaista uzmanību).

Būsim godīgi (un kurš gan mīļajā Latvijā negrib būt godīgs) - "Leļļu teātra kurss" - tā vienmēr ir bijusi ekstravagance un izšķērdība. Leļļu teātra kursā iestājas, kad dramatisko teātru kursos ir pauze, lai pēc leļļinieku absolvēšanas lauztos uz dramatiskajiem teātriem. Leļļu teātri vajag iekļaut un mācīt vispārējā aktiermeistarības programmā. Tad izrādes ar lellēm/marionetēm varēs iestudēt un rādīt arī dramatiskajos teātros, kā to jau Krievu drāmā ir darījis Kairišs, kura režisētā izrāde MUMU pat ir iekļauta Spēlmaņu Nakts nominācijās! Nacītī, savukārt, Trīnes Grēkos Lūriņditai nebūtu fiziski jāmoka ne sevi, ne skatītājus, atveidojot Trīnes tēlu uz celīšiem rāpodamai - - - būtu varēts izmantot kādu lelli vai marioneti, vai kaut kā tā. LV Leļļu teātrim padomju laikos bija augsts mākslinieciskais prestižs gan PSRS, gan ārpus tās. To nu gan derētu atcerēties.

neesmu šajā "katlā iekšā", tad no malas nav iespējams pateikt, kura viedoklis ir pamatotāks. Varu tikai uzklausīt. Un teikt - plēsieties vien, tas cilvēkiem raksturīgi.

Labas žurnālistikas paraugs - publicēt vienpusēju, turklāt anonīmu viedokli par situāciju. Ko nozīmē paraksts "Leļļu teātris"?