Protams, fakts, ka pirmā Antiņš. Zelts. Kalns izrāde Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir izpārdota, režisoram Reinim Suhanovam ir glaimojošs. "Jebkuram māksliniekam par to ir prieks," viņš saka un piebilst, ka šobrīd tas gan nav pašas izrādes, bet vairāk autora nopelns. Raiņa 150. jubileja pagājusi (11. septembrī tika atzīmēta viņa jau 153. dzimšanas diena), bet interese palikusi.
Izrāde Antiņš. Zelts. Kalns tapusi pēc Raiņa lugas Zelta zirgs motīviem. Iestudējums Jaunajā zālē nozīmē, ka tiek meklēta savdabīga interpretācija. "Man svarīgs ir Antiņš. Cilvēks. Vai tas būtu es vai kāds cits. Zelts – tā ir viņa iekšējā pasaule. Katrs cilvēks grib, lai viņā būtu tas labais, kas uzvar tumšo. Svarīga ir griba un mērķis – kaut ko ar savu zeltu izdarīt. Un tas ir Kalns. Kas būtu cilvēks bez kalna, kurā uzrāpties?" simbolus, kas ietverti iestudējuma nosaukumā, skaidro Reinis Suhanovs. Izrādes pieteikums vēsta:
"Mums katram ir dota iespēja censties sasniegt augstākās virsotnes. Šajā ceļā mums ir ārēji ienaidnieki – skauģi, nelabvēļi un pretinieki, bet grūtākā ir cīņa ar sevi, jo tikai retais spēj uzturēt aktīvu opozīciju slinkumam un nevarībai. Iekšēja totāla revolūcija, kuras mērķis ir kļūt nemirstīgam. Tie, kuri sevi uzvar, var veidot nākotnes sabiedrību."
Reinis Suhanovs pie Raiņa daiļrades un darbiem par viņu atgriezies vairākkārt. "Ar Raini "satikos" pavēlu, un pirmais darbs bija Zelta zirgs, kam pietuvojos caur scenogrāfiju. Raiņa tēlu pasaule un līdzības manī rezonē, jo mani interesē asociatīvā domāšana. Viņa dzeja ir bagāta zemtekstiem, emocijām un sajūtām." R. Suhanovs atzīst, ka, iemīlot autoru, gribas to parādīt no dažādām šķautnēm. Zelta zirgs ir pasaka pieaugušajiem, un spēles tēlus teātrī var lieliski parādīt. Raiņa darbos ir arī ironija un smiekli, kas patīk skatītājiem. "Asociatīvajā pasaulē var lēkāt laikos un tēlos. Baltais tēvs, Antiņš, Nāve… Kādi tie bija toreiz un kādi šodien?" režisors vedina katram pašam padomāt.
R. Suhanovs ir gandarīts, ka pēc izrādes mēģinājuma, kas tika parādīts studentiem, kāds puisis atzinies, ka viņu aizrāvis sižets. "Domāju, ka šī izrāde sava spēles gara un humora dēļ var kļūt par jauna cilvēka izrādi, kurā notiek viņa satikšanās ar teātra mākslu," cer režisors. Protams, arī viņš zina spārnoto teicienu par piespiešanu mīlēt Raini. "Mēs nevienam neko neuzspiežam, bet kopā ar aktieru komandu mēģinām atrast interesanto, dauzonīgo un dzīvo. Varbūt kādam šī izrāde dos impulsu ieskatīties Raiņa daiļradē tālāk. Mums ir iespēja lasīt, iedziļināties un tiesības diskutēt, izsakot dažādus viedokļus. Tā mēs īstenojam Raiņa sapni – uzjāt mūžības kalnā un dzīvot vismaz 300 gadu. Kas var būt autoram brīnišķīgāks, ja par viņu runājam, iestudējam viņa darbus un atrodam tos mūsdienīgus esam?"
Tuvākās izrādes – 14., 20., 21. septembrī.