Beļģu autora Žana Pjēra Dopaņa lielisko lugu Skolotājs!, ko tulkojusi Agnese Kasparova, režisors Intars Rešetins bija atradis jau vismaz pirms pieciem gadiem. Tā ne tikai iederas viņa labākās mūsdienu frankofonās dramaturģijas izlasē, ar ko režisors sistemātiski iepazīstina Latvijas teātra skatītājus, bet šobrīd iegūst pavisam citus akcentus. Kad Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba Intaram Rešetinam piedāvāja e-teātra projekta Baltais kubs ietvaros kaut ko radīt, daudz nebija jādomā un jāmeklē.
"Nav būtiski – franču, beļģu vai latviešu skolotājs! Esmu pateicīgs visiem mācībspēkiem, kas dara šo milzīgo darbu. Un to es saku ne tikai šīs izrādes kontekstā, kad esmu iedziļinājies šīs profesijas jēgā un ideālos," stāsta Intars Rešetins. "Pandēmijā, sēžot mājās, man bija jākļūst par pirmklasnieka skolotāju, mācot dabaszinības, matemātiku un latviešu valodu. Unikāla iespēja! Tad nu izjutu to, cik jēgpilna un diemžēl nenovērtēta ir šī profesija. Skolotāji ir pelnījuši pieminekli. Tad nu lai šī ir kā mana pateicība viņiem visiem, arī tiem, kuri ir mani audzinājuši un veidojuši." Intars Rešetins būtu ar mieru kādu dienu atkal izdzīvot skolas solā, bet jau ar šodienas izpratni par dzīvi un vērtībām. Un tā jau būtu pavisam cita attieksme gan pret skolotājiem, gan pret mācību procesu.
Lugas saturu režisors negrib pirms izrādes atklāt, bet uzsver, ka tas ir provokatīvs monologs. "Ja reiz tiek pieminēta provokācija, tad – ir ierocis, kas dots, lai mēģinātu pakustināt domu par to, vai pastāv ideāli, vai arī skrienam tik pakaļ pīrāgam kā vāveres ritenī. Dzinējspēks ir kredītlīnijas, kas liek dzīvot labāk un ātrāk. Bet garīgās vērtības? Pasaule ir kļuvusi merkantilāka, ideālists šodien izskatītos kā antiņš. Kad antiņš nonāk provokācijā ar sevi, sekas var būt neprognozējamas. Gribu, lai skatītāji sajūt pasaules ātro skrējienu. Bieži ir situācijas, kad dažu sekunžu laikā ir jāpieņem būtiski lēmumi, kas var ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Ja tajā mirklī kļūdies, tad – kas ar cilvēku notiks?"
Galvenais varonis pie savas izlaiduma klases ik dienu dodas kā cīņā. Ja pirmajā skolas dienā visi pirmklasnieki izskatās pēc eņģeļiem, kāpēc desmit gadu vēlāk viņi pārvēršas par dzīvniekiem, ko vada instinkti? Šādu evolūcijas mīklu spiests risināt Skolotājs. "Esmu gandarīts strādāt ar Uldi Anži. Tagad, montējot kopā visu safilmēto, skatos un lepojos, ka aktieris ir tik lielisks," paskaidro Intars Rešetins un piebilst, ka Uldim Anžem nav svešs darbs ar studentiem, tā ka skolotāja amats izbaudīts reālajā dzīvē. Arī Intaram Rešetinam luga devusi impulsu, lai nākotnē pamainītu profesijas šķautnes un režiju apvienotu ar pedagoģiju