Ivo van Hoves iestudētās Stikla zvērnīcas pirmizrāde Parīzē notika 2020. gada 6. martā, taču jau pēc dažām dienām visas kultūras institūcijas apmeklētājiem Francijā tika slēgtas. Teātris Odéon atkal uzņem publiku kopš šā gada maija beigām: līdz 9. jūnijam ir atļauts 35% zāles aizpildījums (teātra ietilpība ir 800 vietu). Visas biļetes uz Stikla zvērnīcu ir pārdotas, tās maksāja 14–40 eiro (daudzām apmeklētāju kategorijām tiek piešķirtas atlaides, un tās par biļetēm maksā divreiz mazāk).
Režisors Ivo van Hove uzsver, ka viņu vienmēr ir interesējusi amerikāņu dramaturģija, teātris un kultūra: "Amerikāņu autori runā par sabiedrību, kurā dzīvojam." Iepriekš viņš ir iestudējis Tonija Kušnera, Artura Millera un Jūdžina O’Nīla lugas un Leonarda Bernsteina mūziklu Vestsaidas stāsts. Stikla zvērnīcas darbība risinās slēgtā telpā, un viss, ko jūt varoņi, notiek viņos dziļi iekšienē. Ivo van Hove atgādina: tie ir XX gadsimta 30. gadi, kad Eiropā – Vācijā un Spānijā – pieņemas spēkā fašisma idejas. Tenesijs Viljamss to labi apzinājās, un autobiogrāfisku motīvu piepildītās Stikla zvērnīcas galvenais varonis Toms, kurš vēlas būt rakstnieks, jūt, ka apkārtējā pasaule kļūst arvien nežēlīgāka. "Tā atgādina mūsdienu realitāti, mēs arī jūtam pieaugošu spriedzi. Mēs vairs neieklausāmies citos, mēs uzreiz izsakām savu viedokli – reaģējam, nevis reflektējam. Tas ir bīstami. Pasaule, kurā vardarbība izpaužas tik elementāri un vienkārši un kurā cilvēki neatrod kopīgu valodu, ir tuvu kara stāvoklim," uzskata Ivo van Hove.
"Stikla zvērnīcā ir uzburta vide, kurā nav acīmredzama heroisma. To apdzīvo trausli varoņi, Vingfīldu ģimenes locekļi ir šaubu pārņemti, viņiem ir savas brūces un noslēpumi," piebilst režisors. Izabellas Ipēras atveidotās Amandas meitu Lauru tēlo Žistīne Bašlē, dēlu Tomu – Antuāns Reinartss. Džima lomā iejūtas Sirils Gī. Izabella Ipēra uz skatuves ir žilbinoša – viņas varone ir spēcīga sieviete, kura nekad nepadodas un spēj piecelties pēc katra likteņa sitiena. Pat nabadzības apstākļos viņa saglabā ticību dzīvei.
Ivo van Hove un Izabella Ipēra sadarbojas pirmo reizi, kaut gan pazīst viens otru jau desmit gadu. "Bieži esam tikušies Ņujorkā, mēs abi ļoti mīlam šo pilsētu. Kad piedāvāju Izabellai Amandas lomu, viņa uzreiz piekrita," stāsta Ivo van Hove. Viņam patīk, ka attieksmē pret savu varoni Izabella Ipēra noraida jebkādu sentimentalitāti. "Kad es teicu, ka Amanda ir kā fēnikss, kas atdzimst no pelniem, aktrise mani uzreiz saprata," saka režisors. "Protams, ja runājam par aktiermeistarību, Izabella Ipēra demonstrē augstāko klasi. Var apbrīnot, kā viņa maina reģistrus, kā acumirklī pāriet no vienas emocijas uz nākamo, un tas vienmēr ir organiski, tajā nav samākslotības. Viņai ir izcila un pietiekami skarba humora izjūta, kas ir nepieciešama tādā darbā kā šis," apgalvo Ivo van Hove.
Stikla zvērnīca ir Odéon-Théâtre de l’Europe kopražojums ar Klermonferānas teātri La Comédie, Atēnu Onassis Stegi, Antverpenes deSingel un Londonas Bārbikena centru. Plānots, ka 3.–12. septembrī notiks viesizrādes Tokijā, 12.–14. novembrī – Atēnās, 26.–28. novembrī – Amsterdamā.
No 5. līdz 17. jūlijam Izabella Ipēra piedalīsies Antona Čehova Ķiršu dārza jauniestudējumā 75. Aviņonas festivālā. Lugu iestudēs portugāļu režisors Tjago Rodrigešs, kurš nojauks "ceturto sienu" un runās par mūsdienu problēmām. Izrāde tiks spēlēta Pāvesta pils Goda pagalmā.
Skats no Čehova lugas Ķiršu dārzs mēģinājuma. Jūlijā izrāde ar Izabellu Ipēru galvenajā lomā būs skatāma Aviņonas festivālā. Foto – Kristofs Reno de Lažs, Aviņonas festivāls
Informācija: www.theatre-odeon.eu, festival-avignon.com