"Ar šo darbu es pirmo reizi sastapos Latvijas Kultūras akadēmijā, kurā mums bija jāizvēlas un jāiestudē kāda latviešu novele vai stāsts," sarunā ar laikrakstu Diena atklāj režisors. Kopš tā laika viņam šis Aleksandra Čaka radītais darbs ik pa brīdim uzpeldējis kā viens no variantiem, ko varētu iestudēt, un nogrimis atpakaļ pie idejām, bet šajā reizē tajā aprakstītās izolācijas un vientulības tēmas ir saslēgušās ar esošo situāciju, kuru mēs piedzīvojam Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ. Iestudējuma galvenais varonis ir radiotelegrāfists Juris Gulēns, kurš ir devies mēnesi ilgā komandējumā uz vientuļu salu, lai veiktu savus pienākumus.
Savā izrādē Andrejs Jarovojs atklāj galvenā tēla pārdzīvojumus un turpina izvērst savu pēdējo triju gadu interesi par skaņu. Izrādes veidošanā radošā komanda ir izmantojusi objektu teātra un filmu ieskaņošanas paņēmienus. "Mēs izmantojam (Džeka Folija vārdā nosaukto) metodi, kas kino reproducē ikdienas skaņas un dara to daudz pārspīlētāk nekā īstenībā, lai skatītājos radītu realitātes sajūtu," skaidro režisors un piebilst, ka bieži vien attēlā "redzamās" skaņas tiek ierakstītas ar citu priekšmetu palīdzību un šī darba kontekstā tas ļauj pētīt aizraujošo saspēli starp redzamo un dzirdamo.
Iestudējums Krēsls sākotnēji ir ticis veidots kā izrāde, ko teātra skatītāji varētu skatīt klātienē, bet šobrīd tas ir ticis pielāgots digitālajai videi un piedzīvojis būtiskas izmaiņas, jo tas, kas iedarbojas klātienē, ne vienmēr iedarbojas caur datoru vai viedierīču ekrāniem. Tā ir pilnīgi jauna pieredze! "Pandēmijas laikā es daudz domāju par teātri kā tādu. Kas tas ir? Kur ir robeža starp teātri, kino un citiem mākslas veidiem," atzīst režisors un piemetina, ka ideālā variantā tas ir tiešs kontakts un kopīgas telpas radīšana starp aktieriem un skatītājiem, kas šajā laikā nav iespējams, tāpēc ir jādomā cits veids, kā veidot saikni starp abām iesaistītajām pusēm.
Andrejs Jarovojs vērš uzmanību uz to, ka Ģertrūdes ielas teātris ir gājis uz risku un piedāvās šo izrādi tiešraidē, nevis ierakstā – reālajā laikā uz reālas skatuves. "Šajā procesā ir iesaistīti daudzi cilvēki – operators, montāžas režisors, aktieri un citi, kuri visi var kļūdīties un radīt izmaiņas kopbildē, bet tas arī ir tas teātra dzīvais moments, kurā nekas netiek izlaists caur filtriem un nogludināts," akcentē režisors.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē Git.lv.