"Gatavojoties aktuālajai sezonai, sākām runāt par tēmām, par ko mums nākas domāt šodien un Ukrainas notikumu kontekstā. Aizdomājāmies par liela mēroga noziegumiem un to veicējiem, līdz nonācām līdz Kārļa Štamera veiktajiem pierakstiem par Viktora Arāja tiesas prāvu," stāsta izrādes režisore Paula Pļavniece. Prāva norisinājās Hamburgas zemes tiesā no 1977. līdz 1979. gadam. Iestudējuma veidotāji iepazinušies arī ar Andrieva Ezergaiļa un Ričarda Pļavnieka darbiem par Viktora Arāja un viņa komandas noziegumiem, bet savā darbā balstījušies tieši uz tiesas pierakstiem, lai nenodarbotos ar pašrocīgu vēstures interpretāciju un notikušās situācijas simulāciju, uzsver režisore.
Izrādes radīšanas procesā nācies daudz domāt par nozieguma un soda samērojamību, it īpaši, ja runājam par tādiem noziegumiem kā holokausts vai karš Ukrainā. "Ja paskatāmies uz fotogrāfijām no Bučas, varam uzdot sev jautājumu, kāds sods mums katram personīgi šķistu adekvāts," saka P. Pļavniece, kuras iestudējuma dramaturģijas autors ir Kārļa Štamera vārdabrālis Kārlis Vērdiņš. Viņš vērš uzmanību uz to, ka šis materiāls uzrāda Rietumu pasaules tiesas paradoksālo dabu, kurā apvienota gan vajadzība pēc ētiski izsvērtiem, taisnīgumu atjaunojošiem spriedumiem, gan arī apsūdzētā interešu un vajadzību respektēšana, kas brīžiem draud pārvērst šo procesu bezgalīgā absurdā. "Mēs daudz domājām par morālā un tiesiskā taisnīguma līdzāspastāvēšanu," piebilst režisore.
Iestudējumā Nebiju. Nezinu. Neatceros darbojas aktieri Anta Aizupe, Āris Matesovičs, Matīss Budovskis, Sandija Dovgāne, Ance Strazda un Reinis Boters, kuri iet cauri Viktora Arāja tiesas prāvas pierakstiem, "it kā iesaistoties, bet tajā pašā laikā saglabājot distanci starp sevi un materiālu un rosinot skatītājos pašiem savas pārdomas par dzirdēto un redzēto", norāda P. Pļavniece. Mērķis nav pētīt tiesu sistēmu vai pārtiesāt vēsturi, bet gan palūkoties uz tiesas procesu, kas līdz šim gulējis 600 lpp. biezā grāmatā. Iestudējumā līdzās režisorei, dramaturgam un aktieriem darbojies arī kustību režisors Rūdolfs Gediņš, komponists Kārlis Tone, scenogrāfs Andris Kaļiņins un gaismu māksliniece Nikola Suhareva.
Sīkāk – Kvadrifrons.lv.