Jauniestudējuma Žanna d'Arka darbība risinās Simtgadu kara (1337–1453) laikā. Francija slīkst asinīs, un tauta ir zaudējusi visas cerības. "Vien brīnums mūs glābs," rindiņu no mūzikla nodungo Ilze Ķuzule-Skrastiņa. "Un tam ir ļoti viegli noticēt," uzskata aktrise, kura Žannas d'Arkas lomā dublēsies ar kolēģi Ievu Segliņu. Abas aktrises savulaik ir atveidojušas Džuljetu Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā Viljama Šekspīra traģēdijā Romeo un Džuljeta (2012).
Plosošs tuvplānu duelis
Laiku laikos Francijas nacionālā varone Žanna d'Arka ir iedvesmojusi rakstniekus, mūziķus un režisorus radīt savus daiļdarbus. "Kontrasts starp viņu un viņas gadsimtu ir kontrasts starp dienu un nakti," Orleānas jaunavu raksturojis Marks Tvens. "Viņa bija patiesa, kad meli bija cilvēku kopīgā valoda. Viņa bija godīga, kad godīgums bija kļuvis par zudušu tikumu," amerikāņu rakstnieks uzskaitījis vairākus pretstatus, un viņa paustās domas ļauj droši vilkt paralēles ar mūsdienu morālo vērtību kontekstu.
Šai drošsirdīgajai meitenei veltīto darbu vidū var izcelt mēmā kino šedevru Žannas d'Arkas ciešanas/La passion de Jeanne d'Arc (1928) ar Renē Falkoneti titullomā. Astoņus gadus pēc Orleānas jaunavas iecelšanas svēto kārtā dāņu režisora Karla Teodora Dreiera radītā filma ir iecēlusi viņu ģēnija kārtā. "Tā sākas ar Žannas ienākšanu tiesas zālē, beidzas ar sārtu. Teju viss, kas starp šīm divām norisēm, ir plosošs dramatisku tuvplānu duelis," par filmu savulaik ir rakstījusi kinokritiķe Dita Rietuma.
Starp nozīmīgākajiem darbiem var nosaukt arī franču režisora Lika Besona filmu Žanna d'Arka/Joan of Arc (1999) ar Milu Jovoviču galvenajā lomā. "Man šķiet, ka mēs esam noskatījušās pilnīgi visas filmas," saka Ilze Ķuzule-Skrastiņa, kura kopā ar Ievu Segliņu ir rūpīgi studējusi dažnedažādus materiālus un vēl aizvien meklē atbildes uz "miljons jautājumiem" par Žannu d'Arku, viņas dzīvi un grūti aptveramo vēsturisko fonu, uz kura tā risinās.
Bultas šāviens plecā
"Mēs mēģinām izkristalizēt savu versiju par šo reālo cilvēku," akcentē Ilze Ķuzule- Skrastiņa. Francijas nacionālā varone sešos simtos gadu ir apbruņojusies ar neskaitāmām mītu bruņām, kuras traucē piekļūt leģendārās personības būtībai un kuras mūsdienās var uzlauzt vien ar fantāzijas šķēpu. "Viņa ir 17 gadu vecs skuķis, kurš nostājas rūdītu, rētainu un netīru karavīru pulka priekšā un ved viņus sev līdzi," šo neticamo faktu atgādina aktrise. "Kā tas ir iespējams?!" jautā Ieva Segliņa.
"Skaidrs, ka mūsu Žannas būs dažādas, taču mēs ejam vienā virzienā," uzsver viņas kolēģe, kura šo lomu uzskata par abu radītu kopdarbu. Līdz ar to pārējiem izrādes dalībniekiem nebūs īpaši jāpielāgojas vienai vai otrai aktrisei. "Ai, šodien būs tā," Ieva Segliņa ieskicē varbūtēju ainiņu no teātra ikdienas. "Šodien būs garā izrāde," pārtver Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Ar ko viņas atšķirsies? Ar to, ka viena tur karogu kreisajā rokā, otra – labajā. "Ar to, ka katrai iešauj savā plecā," piebilst aktrise.
"Man ir ļoti laba dublēšanās pieredze jau kopš studiju laikiem," stāsta Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Viņa atceras Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktieru kursa diplomdarba izrādi Kaukāza krīta aplis (2007) pēc vācu dramaturga Bertolta Brehta lugas priekšrakstiem. "Tu vislabāk mēģini tad, kad skaties, ko dara otrs un ko var uzlabot," sava pedagoga un režisora Pētera Krilova vārdus nocitē viņa bijusī audzēkne, kura šo Latvijas Kultūras akadēmijas profesora mācību ievēro vēl šobaltdien.
Šarla sarkanie zābaciņi
"Tas ir traks piedzīvojums, kas aizsākās pirms diviem gadiem," pērn septembrī notikušajā Dailes teātra jaunās sezonas atklāšanas preses konferencē par topošo mūziklu Žanna d'Arka sacīja Dž. Dž. Džilindžers. Kopā ar Dailes teātra literāro padomnieci Evitu Mamaju viņš ir uzrakstījis libretu, kuru mūzikā un dzejas rindās izklāstījuši Kārlis Lācis un Jānis Elsbergs. Savā tvitera kontā komponists nesen ielicis fotogrāfiju ar aktieri Artūru Skrastiņu (karalis Šarls VII) sarkanos zābakos un zelta kroni galvā.
Iestudējuma kostīmu māksliniece ir Ilze Vītoliņa. "Būs kur pamielot acis, kad Žanna d'Arka ieradīsies pie karaļa," sola Ilze Ķuzule-Skrastiņa, kuras atveidotā varone savā vizuālajā tēlā saglabās viņai piemītošo vienkāršību ik vīlē. Izrādes scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kura radītajā pasaulē aktieri izspēlēs savas cīņas. "Intars Rešetins pieprasīja dzīvu zirgu," par jaunā karavīra Žaņa atveidotāju pajoko Ilze Ķuzule-Skrastiņa, taču nekā. "Režisors saka: "Nevar." Direktors: "Par dārgu.""
Šī radošā komanda iestudē mūziklus ar apbrīnojamu regularitāti. 2011. gadā Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja "trakulīgā Ulda un tikumīgās Baibas" mīlas stāsts pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem Pūt, vējiņi!. 2013. gadā Dailes teātrī skatītāju vērtējumam tika nodots mūzikls pēc Aleksandra Puškina darbu motīviem Oņegins, kurā piedalījās Ieva Segliņa (Tatjana) un Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Olga). Par šīm lomām viņas tika nominētas Spēlmaņu nakts balvai kā gada aktrise un gada aktrise otrā plāna lomā.
Nepazaudēt humora izjūtu
Ieva Segliņa un Ilze Ķuzule-Skrastiņa ar īpašu sirsnību piesauc Intaru Busuli, kurš iestudējumā Oņegins atveidoja Aleksandru Puškinu. Dziedātājs ļāvis paskatīties uz viņu profesiju no malas un atgādinājis senseno patiesību, ka nevajag ļauties pārmērīgai nopietnībai. "Ja pazaudē humoru izjūtu, ir galīgā dimbā," atzīst Ilze Ķuzule-Skrastiņa, kurai mūzikla veidošana palikusi atmiņā kā viegls un jautrs process. Šoreiz par nepiespiestu atmosfēru rūpējas komponists Kārlis Lācis.
Vairāk nekā divus mēnešus aktrises ir intensīvi apguvušas viņa sarakstīto muzikālo materiālu, kurš salīdzinājumā ar Oņegina partitūru ir kļuvis "aktieriskāks" un no izpildītājiem pieprasa cita veida attieksmi. "Man ir sajūta, ka mēs iestudējam kārtīgu dramatisko izrādi," savās sajūtās dalās Ieva Segliņa. "Oņeginā es vēl līdz desmitajai izrādei domāju, kā paņemšu vienu vai otru noti, bet Žannā d'Arkā mani vairāk uztrauc citas lietas," paskaidro aktrise.
"Ir jāmauc!" Ieva Segliņa atklāj Kārļa Lāča galvenos uzmundrinājuma vārdus mēģinājumos. Tāpat kā Raimondam Paulam, arī Kārlim Lācim ļoti patīk aktieri, un it kā nepareizās lietas viņu izpildījumā komponists novērtē daudz augstāk nekā perfektu vokālo sniegumu. Jebkurā gadījumā aktieri vienmēr visā var vainot pianistu, kā to savulaik asprātīgi ir izdarījis Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons, apstādinot izrādi un paziņojot: "Maestro, jūs kaut kā ne tā spēlējat!"
Žanna d'Arka
Dailes teātra Lielajā zālē 29.I plkst. 19, 30.I plkst. 18, 31.I plkst. 15, 12.II plkst. 19, 13.II plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 5–25