Man ir grūti iedomāties, ka es tagad varētu tā mierīgi apstāties un sākt gleznot, – saka mākslinieks Jānis Mitrēvics, kurš ir viens no pazīstamākajiem savas paaudzes gleznotājiem, taču vairāk nekā pirms desmit gadiem nodibināja uzņēmumu Dd studio, kas darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā. "Es daru to pašu, ko es darīju pagājušajā gadsimtā, – mākslinieks es biju tad un esmu arī tagad," uzsver Jānis Mitrēvics. Viņš strādā kopā ar savu dēlu Dāvidu, kurš savulaik Latvijas Universitātē studējis ekonomiku. Šī ģimenes uzņēmuma rindās pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti ārzemēs, ir atgriezies arī viņa brālis – mākslinieks Miks Mitrēvics. "Re, kur viņš sēž!" tēvs norāda Mika virzienā.
Ekspozīcijas toņu palete
20. februāra vakarā Spīķeru koncertzālē Dd studio iepazīstināja ar savu jaunāko darbu – Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētas Baku Jaunavas tornī iekārtoto pastāvīgo ekspozīciju. "Tā ir viņu vizītkarte, kas parādās visos reklāmas rullīšos," par astoņus stāvus augsto neparastās formas būvi saka Jānis Mitrēvics. Savukārt Dāvids zina stāstīt, ka pat Latvijā – vietās, kur tiek pārdots Azerbaidžānas oriģinālais lavašs, – neiztrūkstošs ir attēls ar Jaunavas torni. "Lūk, tādu svētumu viņi ir uzticējuši ārzemniekiem," piebilst mākslinieks, kurš atzīst, ka tam ir grūti atrast analogu būvi tepat Rīgā. No 2011. līdz 2013. gadam vēsturiskajā ēkā austriešu uzņēmums veica vērienīgus restaurācijas darbus, bet latvieši tika uzrunāti piedāvāt savu vīziju par pastāvīgo ekspozīciju.
No pasūtītāju puses tika iedots materiāls, ko viņi tajā gribētu redzēt, bet Dd studio uzdevums bija izdomāt, kā pasniegt šī torņa leģendām apvīto vēsturi. "Mēs esam muzeja apmeklētāju advokāti, jo mēs zinām, ko un cik viņi vēlas skatīties un lasīt," apgalvo Dāvids Mitrēvics. Pašiem muzejniekam bieži vien šķiet, ka viss ir svarīgi, bet viņu satura speciālisti izvelk galvenos punktus. "Mēs izmantojām tos toņus, kas bija nepieciešami, lai vislabāk izstāstītu šo stāstu," gleznotāja terminoloģiju izmanto Jānis Mitrēvics. Ekspozīcijas radīšanā ir izmantoti gan XXI gadsimta, gan tradicionālie mediji. "Lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu, dažreiz kādu teikumu vajag uzrakstīt uz sienas," uzskata mākslinieks, kurš ir pret pašmērķīgu jauno mediju izmantošanu savā darbā, jo moderns muzejs nenozīmē, ka tam ir jābūt piebāztam ar dažāda veida un izmēra ekrāniem.
Ko vēlas muzejnieki
Visiem saviem klientiem Dd studio piedāvā tikai vienu vīziju par topošo ekspozīciju, jo "tā vienmēr ir pamatota". Pēc tam viņi ir gatavi uzklausīt pasūtītāju domas par to, kas patīk vai nepatīk. "To, ka vajag visu rozā, klienti parasti neprasa," piebilst Dāvids Mitrēvics. "Uzticība," vienu no galvenajiem veiksmīgas sadarbības priekšnoteikumiem min Jānis Mitrēvics – savas attiecības ar klientu viņš salīdzina ar sievietes iešanu pie šuvējas: "Viņa grib kleitu, un tev ir jāsaprot, ko tieši viņa grib." Viņiem ir svarīgi realizēt projektu, pirmkārt, tā, lai klients paliek apmierināts, un, otrkārt, tā, lai tas ilgstoši strādā. "Tas uzliek atbildību, jo rezultāts nav īslaicīgs šovs," akcentē Jānis Mitrēvics. Sākumā viss tiek izdomāts un realizēts tepat Latvijā ar vietējo profesionāļu iesaistīšanos. Dd studio pamatkomandā strādā 14 cilvēku, katrs ir atbildīgs par savu sfēru. Kad parādās kāds konkrēts projekts, šis kodols var "apaugt" vēl ar 40 vai 50 cilvēkiem.
Piemēram, ja ir jāuzfilmē uguns pielūgšanas process, tiek pieaicināts scenārists, operators un citi speciālisti, ar kuriem viņi ir sadarbojušies iepriekš. No tiešiem pasūtījumiem Mitrēvici izvairās, jo galarezultātam ir jāiekļaujas ekspozīcijas kopējā stilistikā. "Tā ir mūsu pievienotā vērtība," piebilst Dāvids Mitrēvics. "Tepat pāri ielai ir telpa, kurā mēs veicam eksperimentus," atklāj Jānis Mitrēvics. Šī projekta vajadzībām viņi uzbūvēja ceturtdaļu no torņa stāva, lai varētu pārliecināties, kā viss izskatās dzīvē, lai pēc tam to visu sapakotu un transportētu uz Azerbaidžānu. "Vienreiz mums krava apstājās pie Gruzijas robežas," mākslinieks atceras laiku, kad Mihails Saakašvili atkāpies no valsts prezidenta amata un ticis nomainīts arī muitas priekšnieks – nācies gaidīt nākamo. "Šādi "forsmažori" notiek visu laiku, tāpēc ir nepieciešama pieredze un sakari, lai tiktu ar to galā," norāda Dāvids Mitrēvics.
Durtiņas uz jauniem projektiem
Šis ir jau piektais gads, kad Dd studio darbojas Azerbaidžānā. Viņus uz šejieni savulaik uzaicināja norvēģu uzņēmums Statoil – kopā ar vietējo naftas kompāniju tika veidota izstāde par brāļiem Nobeliem, kas pēc tam tika izrādīta visā Eiropā un aizceļoja arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču durtiņas uz Jaunavas torni un citiem projektiem Azerbaidžānā pavēra uzvara starptautiskajā konkursā par Gobustanas Petroglifu muzeja iekārtošanu. Uz jautājumu, vai vietējie nav greizsirdīgi, ka tādi darbi tiek uzticēti ārzemniekiem, Jānis Mitrēvics atbild: "Attīstība tur ir tik nenormāla, ka šādas pārdomas tur vispār nav aktuālas." Azerbaidžāņiem ir naudas līdzekļi, bet nav pietiekami lielu darbaspēka resursu, un viņiem nav laika, jo Baku vēlas maksimāli ātri nostāties līdzās Dubaijai. Protams, ja viņi paši var kaut ko darīt, viņi dara.
Ja celtniecībā vai restaurācijā ir darbs ar šūnakmeni, tiek iesaistīti vietējie speciālisti, kuru pieredze šajā jomā sakņojas paaudžu paaudzēs. Ja ceļ debesskrāpjus, tiek aicinātas ārzemju kompānijas. Tas pats attiecas arī uz informācijas tehnoloģiju jomu, jo Azerbaidžānā nav tik labas izglītības sistēmas, kas spētu nodrošināt pietiekami daudz šīs jomas profesionāļu. Līdzīgus pakalpojumus kā Dd studio Azerbaidžānā piedāvā arī austrieši un itāļi. "Iespējams, ka viņiem labāk patīk strādāt ar latviešiem, jo mums kā postpadomju valstīm ir līdzīga mentalitāte un vēsture, mēs varam sarunāties krievu valodā un spējam piedāvāt tāda paša līmeņa kvalitāti – varbūt pat augstāku," uzskata Dāvids Mitrēvics. Viņa vārdus apliecina speciālbalva European Museum of the Year Award 2013, ko Dd studio saņēma par Gobustanas Petroglifu muzeju.
Konkurence ar Luvru
Lai arī visvairāk un vislielākie projekti Dd studio ir tieši Azerbaidžānā, taču uzņēmums vienmēr ir vēlējies tos īstenot arī citās valstīs. "Ja mēs varam uztaisīt muzeju tuksnesī, tad mēs to varam uztaisīt jebkur," ir pārliecināts Dāvids Mitrēvics. Sarunā ar KDi mākslinieks Andris Breže pauda sajūsmu par šī uzņēmuma darbību, norādot, ka Latvijā ir mākslinieki, kas ir "veiksmīgi pārprofilējušies un izveidojuši savas studijas, dizaina centrus, tādas īstas radošās laboratorijas, kas strādā starptautiskos projektos un dod darbu latviešu māksliniekiem, piemēram, Jānis Mitrēvics ar savu Azerbaidžānas muzeju – nu tas jau ir kosmisks līmenis". Pats Mitrēvics seniors uzskata, ka Dd studio ir "normāls līmenis", jo jākonkurē globālajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam: "Latvijā vēl aizvien daudzas lietas notiek lokālā līmenī, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka mēs patlaban dzīvojam daudz lielākā "valstī", kas saucas Eiropa."
Jānis Mitrēvics uzskata, ka nevar runāt par kaut kādu Latvijas muzeju līmeni laikā, kad pasaule ir atvērta. "Tu konkurē ar Luvru!" uzsver mākslinieks, kurš norāda, ka, tiklīdz tiks novāktas barjeras cilvēku uztverē, viss sastāsies savās vietās un būs kārtībā. "Nav nekādas jēgas uztaisīt muzeju tikai savam ciemam, jo arī ciema iedzīvotāji braukā pa pasauli vai internetā redz citus piemērus, ar kuriem viņi var salīdzināt." Viņš piebilst, ka mūsdienās ir ļoti mainījies priekšstats par to, kas ir muzejs. Nav svarīgi, vai tas ir leļļu vai auto muzejs, tajā ir kafejnīca, konferenču zāle, bērnu izklaides sektors utt. "Būtībā muzejs ir alternatīva lielveikalam," uzsver Jānis Mitrēvics. Pirms tam tika uzskatīts, ka muzejs ir vieta, ko cilvēks apmeklē vienreiz mūžā – aiziet, apskatās, un skaidrs, ka tur nekas nemainīsies.
Autobusos uz Igauniju
Muzejam ir jārada tādi apstākļi, lai cilvēkam rastos vēlme uz to aiziet vismaz reizi gadā, un tāda infrastruktūra, lai tur būtu ko darīt pusi dienas. Tas ir veids, kā muzejs var iekļauties mūsdienu cilvēka izklaižu ķēdē. "Tā kā muzeji ir dažādi, tie ir spējīgi konkurēt ar veikalu, kas ir "pavairots" vairākas reizes," priekšrocības ar galvenajiem konkurentiem nedaudz ironiski ieskicē Jānis Mitrēvics. Izņemot Luvru un vēl dažus lielos muzejus, visi pārējie Eiropas muzeji cīnās par apmeklētājiem. Vairāki veiksmīgi piemēri ir meklējami tepat Igaunijā, uz kuras muzejiem cilvēki no Latvijas brauc ar autobusiem. Starp tiem var pieminēt 2012. gadā Tallinā atklāto Lennusadam jeb Jūras muzeju. Īsts veiksmes stāsts visas Eiropas mērogā ir Bilbao Gugenheima muzejs Spānijā – šis arhitekta Frenka Gērija radītais brīnums spilgti parāda, kā viena būve var veicināt tūrisma uzplaukumu visā reģionā.
Jānis Mitrēvics uzskata, ka par nozīmīgu vietu Rīgā varētu kļūt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka ar tās daudzajām papildu funkcijām: "Kad tā sāks strādāt, visi aizmirsīs, kā tā tika norieta." Viņš piebilst, ka tajā savu artavu ir pielikuši arī kultūras cilvēki. "Mēs vēl aizvien nejūtam spēles laukumu, kurā mēs spēlējam," paskaidro mākslinieks. Piemēram, režisors Alvis Hermanis spēlē Eiropas līmenī, un viss ir kārtībā, jo tajā augstumā režisoriem nav jādala uz vairākām daļām "viens pīrādziņš". Ja cilvēki Latvijā to sāks apzināties, "izbeigsies arī iekšējie kašķi". Dāvids Mitrēvics piebilst, ka arī uzņēmumi nevar strādāt tikai vietējam tirgum – tas var kalpot vienīgi kā atspēriena dēlītis, bet tev vienmēr ir jādomā par to, lai tev būtu eksporta potenciāls. Vietējā tirgū nav tik daudz projektu, lai tu varētu uzturēt komandu un nodrošināt, ka tai ir darbs un izaugsmes iespējas, "lai augtu, tev vajag apjomu".
Radikāla pieeja lietām
Paralēli saviem projektiem ārzemēs Dd studio īstenojis arī vairākus darbus tepat Latvijā. Pazīstamākie jau gatavie projekti ir Rīgas Kino muzeja digitālā ekspozīcija Kino skapis un Latvijas Tautas frontes muzeja jaunā ekspozīcija, par kuras sākuma skici Dāvids Mitrēvics atklāj, ka viņi samērā radikāli piegājuši šai lietai. "Esmu izģērbts pliks!" jokoja bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš muzejam atdeva savu vēsturisko džemperi ar auseklīšiem. Dd studio pieredzē ir izkristalizējušās vairākas problēmas, ar kurām jāsaskaras Latvijā. "Ir daudz projektu, kuros vajadzīgi ne tikai līdzekļi, bet arī laiks," saka Jānis Mitrēvics, bet Latvijā plānošana notiek viena kalendārā gada ietvaros. "Operu arī nevar uzrakstīt pasākumam, kas ir pēc mēneša," viņš paskaidro.
Vēl viena lieta ir iepirkumi. "Lai īstenotu projektu, mēs uzrunājam labākos – kuri zina savu profesiju un kuri prasa tik, cik viņi prasa –, līdz ar to mēs nevaram konkurēt ar trim cilvēkiem, kuri domā, ka viņi var izdarīt visu," stāsta Dāvids Mitrēvics un akcentē, ka Latvijā nav nemaz tik daudz cilvēku, kas spēj paveikt savu darbu augstā kvalitātē, iekļauties termiņā un naudā. Taču pozitīvā lieta ir tā, ka pamazām mainās muzejnieku attieksme, kam un kā būtu jāiekārto ekspozīcijas un jāorganizē pasākumi, jo "par to liecina kaut vai tas, ka viņi mūs uzrunā". Dd studio rūpīgi izvērtē, cik projektos iesaistīties, jo viņi kā uzņēmums nevar sagrābties visus piedāvājumus pēc kārtas, nerēķinoties ar savu noslogotību. "Mēs nevaram uztaisīt ķīniešu rūpnīcu, kas to visu realizēs, jo tas ir radošs darbs," piebilst Jānis Mitrēvics.
Dd studio realizēto projektu starptautiskie apbalvojumi
2013 Speciālbalva EMYA 2013 (European Museum of the Year Award) par Gobustanas Petroglifu muzeju Azerbaidžānā
2012 Sudraba godalga festivālā FIAMP 2012 (Festival International de l’Audiovisuel et du Multimedia sur le Patriomoine) par digitālo programmu Animācija Rīgas Kino muzeja digitālajai ekspozīcijai
2010 Grand Prix balva festivālā FIAMP 2009 multimediju CD/DVD kategorijā par multimediju programmu Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture
2007 Speciālbalva FIAMP 2007 festivālā par Jūrmalas pilsētas muzeja digitālo ekspozīciju
2006 Zelta godalga FIAMP 2006 festivālā par multimediju disku rainis_2005.lv kategorijā CD-ROM/ DVDROM
Par Jaunavas torņa projektu: www.dd.lv