Māksliniece savā daiļradē bijusi modernisma tēlniecības plastikas un formveides kopēja. Dzīvē aktīva un prasīga, kopā ar dzīvesbiedru, tēlnieku Juri Rapu (1946-2022) spējusi realizēt lielizmēra tēlniecības darbus. Autore strādāja monumentālajā, dekoratīvajā un memoriālajā tēlniecībā, autorei tuva bija plastiska, plūstoši modelēta formas izjūta. Zigrīda Džoana Rapa veidojusi darbus bronzā, granītā un šamotā. Tēlniece bijusi arī izteiksmīga un pārliecināta sava viedokļa paudēja, spējot panākt mākslas padomes pozitīvu attieksmi pret savu mākslas valodu.
Zigrīda Džoana Rapa (Fernava, Tiščenko) kopš 1943.- 1950. gadam mācījusies Rīgas 36.pamatskolā (tag. Rīgas Avotu pamatskola) un vēlāk no 1950. līdz 1953. gadam mācījās bij. Rīgas Finanšu un kredīta tehnikuma Apdrošināšanas nodaļu (tag. Banku augstskola). Zigrīda Džoana Rapa 1953.gadā nolēma turpināt izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieki - Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Ella Leimane (1910-2004; RLMV pedagoģe 1948-1965), Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV pedagogs 1954-1968), gleznotāji - Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Nikolajs Petraškevičs (1909-1976; RLMV pedagogs 1948-1957), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), arhitekti Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954) u.c. RLMV Tēlniecības nodaļā tolaik pastāvēja metāla lietuve sīkplastikas darbu realizācijai smilšu formā, kurā darbojās RLMV absolvents G.Ķepsnis un metālliešanas meistars Ž.Kukše (LMA tehniskais konsultants).
Zigrīda Džoana Rapa beigusi RLMV Tēlniecības nodaļu 1958. gadā. Viņai līdzas RLMV Tēlniecības nodaļu absolvēja Kleine, kas diplomdarbā veidoja dekoratīvās fasādes flīzējuma metu. RLMV absolventi tolaik veidoja skulpturālos būvplastikas ciļņu metus bij. Kolhoznieku nama (1958, tag. Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne, arhitekti Osvalds Tīlmanis (1900-1980), Vaidelotis Apsītis (1921-2007) un Kārlis Plūksne (1906-1973)) zāles un fasādes noformējumam u.c. RLMV Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļu 1958.gadā beidza nākamais tēlnieks Jānis Aivars Karlovs, mākslas metāla liešanas meistars Aivars Jansons (1938-2000) u.c.
Zigrīda Džoana Rapa izglītību turpinājusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi tolaik bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950) u.c. Studiju laikā LMA 1961.gadā Zigrīda Džoana Rapa bija radoši aktīva, viņas radošais darbs tika atliets bronzā un uzstādīts Ogrē.
Zigrīda Džoana Rapa LMA Tēlniecības nodaļu absolvējusi 1964. gadā ar diplomdarbu Bertas Rūmnieces portrets, vadītājs Emīls Melderis. Līdzās Zigrīdai Džoanai Rapai LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Emīla Meldera absolvējuši Arvīds Drīzulis (1934-2019; RLMV, LMA Rūpnieciskās mākslas katedras un plastiskās anatomijas ilggadējs pedagogs) ar darbu figurālo kompozīciju Raža, Jānis Aivars Karlovs (VEF Kultūras pils studijas Doma vadītājs 1968-2010) ar darbu Linards Laicens bij. Rīgas Revolūcijas muzejam.
Zigrīda Džoana Rapa pēc studijām LMA kopš 1964.-1969.gadam strādājusi Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas konstruktoru tehnoloģiskajā birojā par mākslinieci – konstruktori pārtikas noformēšanas sektorā. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta Māksla Tēlniecības cehā tēlniecības iecirknī māksliniece strādājusi uz tēlniecības pasūtījuma darba izveides laiku (1970, 1976, 1978) u.c.
Sadarbība ar MF kombinātu Māksla raksturo tēlnieku Zigrīdas Džoanas Rapas un dzīvesbiedra Jura Rapas radošo periodu, kas bija saistīts ar publiskās ārtelpas skulptūru veidošanu Rīgas pilsētas Bulvāru lokā un Purvciema mikrorajonā. Purvciema mikrorajonu projektu izstrādi veica LPSR projektēšanas institūta Pilsētprojekts arhitekti Ēvalda Fogeļa (1939-1997) vadībā, un autori tolaik paredzēja Rīgas vēsturiskās un daudzstāvu apbūves estetizāciju, emocionāli bagātinot to ar publiskās ārtelpas rekreācijas zonu izveidi, uzstādot dekoratīvo vides tēlniecību. LPSR Mākslas fonda (MF) Lietišķās mākslas kombinātā Māksla tika izstrādāta ātri realizējama darbu izveides tehnoloģija, ko veica amatnieki Dzintars Šmalcs (1939-2000), Voldemārs Bružuks (1940-2019), Miķelis Felds, Guntars Krūmiņš. Tika realizēti darbi: skulptūra skvērā Dzirnavu un Lazaretes (tag. Jeruzalemes) ielas stūri (1980, ar Juri Rapu, arh. Ēvalds Fogelis, kapars, skulptūra demontēta), trīsfigūru kompozīcija Uz skolu (1983, arh. Ēvalds Fogelis, kapars, h – 2; 1,2; 0,9m, Ilūkstes ielā, pie Rīgas 86. vidusskolas), Siena grābējas/Pļavā (1986-1997, kopā ar Juri Rapu, arh. Ēvalds Fogelis, kapara kalums, h-3m, Rīgas Pļavnieku vidusskola) u.c.
Autore piedalījās pilsētvides darbu izveidē: keramikas panno (1972, šamots) Tatarstanas Ņižnijkamskas mašīnbūves rūpnīcā, Krievijā, Latvijā – dekoratīvā baseina skulptūra sanatorijai Belorusija (1975, ar Juri Rapu, arhitekti Valentīns Mališevs, Jānis Pipurs (1939-2013), Juris Pētersons (1931-2015), šamots, Bulduri, Jūrmala), skulptūra Krauklītis (1991, ar Juri Rapu, arh. Ēvalds Fogelis, bronza, granīts, Jūrmala, Majori), un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tēlniece veidoja skulptūras sadarbībā ar LMS Radošā kvartāla Kombināts MĀKSLA meistariem bronzas lējējiem Viesturu Kuišeli, Gunti Dubovu (1943-2015) - piemineklis Latvijas valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim (1835-1905; 1998, ar Juri Rapu, arhitekti Ēvalds Fogelis, Ainārs Āboliņš, Jānis Taurenis, bronza, Limbaži), strūklaka - piemiņas akmens Gaisma aust dzejniekam Auseklim (2000, ar Juri Rapu, granīts, bronza, Aloja), piemineklis I.Fazelei (2000, ar Juri Rapu, bronza, granīts, Staicele), piemineklis akadēmiķim Edgaram Siliņam (2004, ar Juri Rapu, arh. Ģirts Kilēvics, granīts, bronza, Rīga, 2004), Piemineklis lībiešiem (2004, ar Juri Rapu, granīts, Staicele) u.c.
Zigrīdai Džoanai Rapai nozīmīgs bija darbs pie memoriālā ansambļa II Pasaules karā kritušajiem karavīriem Valmieras Brāļu kapos (1985, kopā ar Juri Rapu, arh. Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, Jānis Lejnieks, bronza, šūnakmens, LPSR Valsts prēmija). Strādājot kopā ar dzīvesbiedru Juri Rapu, autori ieguva iespēju realizēt darbu 35 autoru projektu sāncensībā. Realizētais darbs, kuru konkursa rīkotāji bija iecerējuši kā ideoloģisku, radīja precedentu tēmas humānam un klusinātam risinājumam.
Tēlnieces veidoja darbus memoriālajā tēlniecībā piemēram: Fernavu ģimenes kapa piemineklis Salna (1983, kopā ar Juri Rapu, granīts, Rīgas Meža kapi) u.c.
Zigrīda Džoana Rapa izstādēs piedalījās kopš 1965. gada:
Republikāniskā izstāde Mākslinieku dienas izstāde (1965, bij. Valsts mākslas muzejs, LNMM), Republikas tēlotājas mākslas izstādes VĻKJS 50. (1968, bij. LPSR Valsts mākslas muzejs, LNMM), Tēlniecības izstāde (1968, bij. Rīgas Skulptūru dārzs), Republikāniskā Tēlotājmākslas izstāde (1968, bij. Valsts mākslas muzejs, LNMM), Dekoratīvās tēlniecības izstāde (1973, Mākslinieku nams), Starptautiskam Bērnu gadam veltītajā izstādē (1979, Mākslinieku nams), izstādē Prometejs (1981, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 1981), LMS Tēlniecības sekcijas izstādē (1987, bij. Izstāžu centrs, Jūrmala), 1.Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, MF izstāžu zāle Tēlnieku nams), White (1997, Tēlnieku centra rīkotajās izstāde, Tēlnieku nams), Ceļš (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2018) u.c. Māksliniece piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs - Tēlniecības kvadriennāle Rīga un Mākslas dienas, kā arī Tēlnieku centra rīkotajās izstādēs.
Zigrīda Džoana Rapa rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: kopā ar grafiķiem Gaismu Gigu (1938-1999), Lolitu Zikmani, Māru Rikmani un Artūru Ņikitinu (1936-2022) (1972, Mākslinieku nams, G.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs), ar Gaismu Gigu (1973, Valmieras muzejs), ar tēlnieku Juri Rapu (1984, Sv. Sīmaņa baznīca, Valmiera) uc.
Zigrīda Džoana Rapa bija LMS biedre kopš 1969. gada un uzņemta ar tēlnieku Emīla Meldera, Ojāra Siliņa, Betijas Strautnieces (1930-2022) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Jāņa Zariņa (1913-2000) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 0/28.
Zigrīda Džoana Rapa bijusi ievēlēta LMS Dzīvokļu komisijā, Vietējā komitejā (1971), LMS Revīzijas komisijā (1976), darbojusies LMS Tēlnieku sekcijā kā biroja locekle, sekretāre (1972).
Zigrīda Džoana Rapa bija iekļauta MF Tēlniecības nozares mākslas padomē (1973), MF kombināta Māksla mākslas padomē, bijusi valdes locekle arī SIA Latvijas Tēlnieks, biedrībā Latvijas Tēlnieku centrs.
Zigrīdas Džoanas Rapas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā kā arī privātkolekcijās.
Atvadīšanās no tēlnieces Zigrīdas Džoanas Rapas notiks 2024. gada 26. februārī plkst. 15.00, Rīgas kremācijas centra Mazajā zālē.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieces Zigrīdas Džoanas Rapas tuviniekiem un kolēģiem.