Iepazīstinot deputātus ar aktuālo informāciju par finansējumu kultūras mantojumam, KM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra sagatavos konkursa nolikumu, lai to varētu izsludināt. Nosacījums esot, ka vismaz viens projekts ir īstenojams katrā Latvijas plānošanas reģionā.
Grūbe pieminēja arī Senatnes loteriju, kura īstenošanai paredzēts finansējums 2,3 miljonu apmērā. Viņa skaidroja, ka tā būs valsts mēroga izloze ar sabiedriskā labuma mērķi Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai.
Pēc KM parlamentārās sekretāres paustā, patlaban ir uzsākts darbs, lai noskaidrotu, kādi būtu nosacījumi, lai loteriju varētu īstenot un piesaistīt finansējumu objektiem, kuriem citādāk esot sarežģīti un izaicinoši atrast finansējumu valsts budžetā.
Grūbe norādīja, ka patlaban tiek īstenota programma unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus. Viņa sacīja, ka projekti jau tiek īstenoti un runa ir par Lielās ģildes, izstāžu zāles Arsenāls, Vecīgas publikās ārtelpas rekonstrukciju, Daugavas gātes labiekārtošanu un Rīgas pils ekspozīcijas izveidi.
Viņa uzsvēra, ka ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, visticamāk, tiks paaugstināta energoefektivitāte Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Lielajā ģildē, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kā arī Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Runājot par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atbalsta programmām, KM parlamentārā sekretāre akcentēja, ka viena no tām ir kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programma, kur finansējums gadu griezumā ir mainījies, taču kopumā tas ir apmēram 500 000 eiro. Grūbe skaidroja, ka pārsvarā tie ir salīdzinoši maza mēroga projekti, piemēram, pērn atbalstīti 53 dažāda veida projekti visā Latvijas teritorijā.
Savukārt otra programma ir sakrālā mantojuma saglabāšanas programma, kur, pēc KM parlamentārās sekretāres paustā, finansējuma pieprasījums arī esot ievērojams. Šogad pieprasītais finansējums sasniedz 7 miljonus eiro, taču pieejamais finansējums ir 500 000 eiro. Finansējums sakrālā mantojuma rekonstrukcijai prasīts 92 objektiem.
Grūbe piebilda, ka, skatoties pa konfesijām, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir pieteikusi 50 objektus, Latvijas Romas katoļu baznīca - 18 objektus, Latvijas Pareizticīgā baznīca - desmit objektus, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca - 13 objektus, savukārt Anglikāņu baznīca - vienu objektu.