Kultūras nozarei 2024.gadā piešķirts papildu gandrīz 8,1 miljons eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.
KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo KM prioritāro pasākumu sarunās virzīja pieprasījumu nepilnu 8,6 miljonu eiro apmērā.
Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no septiņiem eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas Latvijas skolas soma finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro.
Lai 2024. gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022. gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 0,9 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 0,4 miljoni eiro.
Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un IKT infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 0,4 miljoni eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi.
Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), tostarp sabiedrisko mediju apvienošanas sākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai piešķirti papildu 0,2 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka valdība otrdien nolēma, ka nākamā gada valsts budžetā papildu esošajām valsts programmām jaunas valdības programmas un prioritātes tiks finansētas 783,5 miljonu eiro apmērā.
No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas - vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm - drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām - 486,6 miljonu eiro apmērā.
Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai - 119,7 miljoni eiro, bet veselībai - 275 miljoni eiro.