Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks par ORLAN

Tur drīzāk prasītos psihiatra viedoklis. Bet sociālantropologam jāskaidro, kā līdz galējībai novests narcisisms ar labu PR var kļūt par kultūras fenomenu.

Ja sanāks, es pat aiziešu :) Bet, man neskatoties uz lielo cieņu pret drosmi un karojošo, gaumīgo, māksliniecisko citādību , šoreiz šī izstāde saskumdināja. Reizēm Ikonām ir jāpaliek par ikonām. Varbūt izstāde jāsāk ar gadskaitli,kad idejas ir realizētas. Jo šodien, tas izskatās naivi un neprogresīvi. Šodien ar savu identitāti var izdarīties visos advancētos veidos, kā ienāk prātā. Es kaut vai tūlīt pat varētu nomainīt savu niku kaut par Karlu SanLorēnu, piemeklēt bildi un caurām dienām publicēt savas neesošās filmēšanās dienasgrāmatas, tikšanās ar slavenībām un foto no neesošiem apartamentiem kaut kosmosā. Viss ir iespējams, visām grūtsirdības, narcistu un vientuļnieku kaitēm ir jau gatavi plāksteri un virtuālā vide... Patiesībā dzeltenā prese ir norijusi savu asti. Cilvēks, vienmēr atradīs savu arēnu, savu teātri kur spēlēt savu režisēto dzīvi....

izstāde par neko

Nevaru ieraudzīt virsrakstā apsolītu Sedlenieka viedokli!!!