Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsver, ka papildu finansējums nepieciešams it visās KM pārraudzības esošajās nozarēs, bet starp tām ir svarīgākās prioritātes, kas ir nozīmīgas arī ilgtermiņā. Ministrs atzīmē, ka 2023.gadā notiek Vispārējie Dziesmu un deju svētki, bet to attīstība ir būtiska arī pēcsvētku laikā.
Pēc ministra paustā, pieaugs Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums un valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojums, lai varētu virzīties uz mērķi - sasniegt publiskajā sektorā strādājošo vidējo atalgojumu.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus KM prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās kopumā nepilnu 19 miljonu eiro vērtībā. Papildu finansējuma piešķīrums - 3,2 miljoni eiro - ļaus daļēji segt sadārdzinājumu, ko XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku nodrošināšanai nepieciešamo objektu nomā, ēdināšanā un citos pakalpojumos atnesis energoresursu cenu kāpums un inflācija.
Valsts teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu un citu kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2023. gadā panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
VKKF budžeta pieaugums, ko nes procentu daļu palielinājums no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, nesīs papildu 1,37 miljonus eiro kultūras projektiem, tostarp nevalstiskajā sektorā. Dalībai Latviju reprezentējošās starptautiskās kultūras norisēs, tostarp, lai gatavotos viesu valsts statusam 2025. gada Frankfurtes grāmatu tirgū, 2023. gadam piešķirts papildu finansējums 450 000 eiro apmērā.
KM profesionālo mūzikas un mākslas vidusskolu aprīkojumam un iekārtojumam pēc ēku pārbūves un atjaunošanas darbu veikšanas - 500 000 eiro.
Kultūras mantojuma - valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, arī Latviešu Biedrības nama atjaunošanas darbu uzsākšanai - piešķirti papildu teju 2 miljoni eiro.
Nozīmīgiem kultūras mantojuma projektiem šogad - dzejnieka Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejas norisēm, filmas, kas skaidrotu latviešu leģionāru gaitas, izveidei, projektiem Vilhelma Purvīša un Viļa Plūdoņa muzejos, kā arī ceļa un vietvārdu norāžu nodrošināšanai latgaļu un lībiešu valodās - piešķirti 1,42 miljoni eiro.
Arhīvu, muzeju un teātru darbības nepārtrauktībai, lai iegādātos Latvijas Nacionālā arhīva darbā nepieciešamās informācijas tehnoloģiju licences, segtu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nama nomas maksas izdevumus Rīgas domei, nodrošinātu Valmieras Drāmas teātra darbību pagaidu telpās, kamēr teātra vēsturiskā mājvieta tiek pārbūvēta, kā arī varētu saglabāt vairākas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātēkas, nodrošināti papildu 940 000 eiro.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas izveidei Rīgas pilī piešķirti 500 000 eiro. Savukārt Valsts kultūras iestāžu ēku nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumu pieaugumam Valsts nekustamajiem īpašumiem - vēl 80 000 eiro.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas ietvaros plānotās valsts pētījumu programmas uzsākšanai 2023.gadā piešķirti 500 000 eiro.
2023. gada valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros piešķirts arī 3,7 miljonu eiro papildu finansējums medijiem. Par šiem līdzekļiem būs iesējams paaugstināt sabiedrisko mediju - Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV) - kapacitāti un konkurētspēju, LTV varēs iegādāties vienotās režijas pulti TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai, stiprināt Latvijas medijus un Latvijas informatīvo telpu, tostarp ar īpašu programmu Latgalē, kā arī nodrošināt LR un virszemes bezmaksas televīzijas apraidi.