Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011. gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.
Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo "nanolīdzekļu" piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.
Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt nezināmas izcelsmes ķīmiju, kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Produktu pieņemšanā RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.
Stunžānam, Bezkorovainijam, Baurovskai un Valērijam Baškirovam tiek inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas tika veikta pēc tam, kad tika saņemti maksājumi no RS. Visbiežāk šie līdzekļi tika legalizēti izmantojot fiktīvus darījumus, tostarp ar uzņēmumiem, kas reģistrēti Ķīnas Tautas republikā.
Pēc apsūdzības uzklausīšanas visi apsūdzētie norādīja, ka neatzīst savu vainu, kā arī neatzīst pret viņiem pieteiktās kaitējuma kompensācijas. Šobrīd tiesas sēde turpinās ar cietušo, proti, RS uzklausīšanu.
Apsūdzības izvirzītas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, pēc 195. panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas veikta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko paredzēta atbildība ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, kā arī pēc Krimināllikuma 318.panta trešās daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, par ko draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt RS iesniedzis tiesai pieteikumu par materiālā kaitējuma piedziņu 811 009 eiro apmērā no lietā apsūdzētajām personām.
RS pārstāve Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA teica, ka tikai tiesas kompetencē būs izvērtēt, no kurām personām kompensācija piedzenama. Tāpat tiesas kompetencē ir izlemt vai uzņēmuma pieteikums ir apmierināms pilnā apmērā vai tikai daļēji.
Valsts policija (VP) iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka organizēta grupa 2012. gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija, norādīja VP.
Noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015. gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos. Toreiz TV3 raidījums Nekā personīga 2015. gada 1. februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Raidījums toreiz arī ziņoja, ka "nanotehnoloģiju" lietā policija aizdomās turamā statusu piemērojusi bijušajam RS darbiniekam Stunžānam, nanolīdzekļu piegādātājam Bezkorovainijam un revidentam Baškirovam.
Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi esot notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem.
Tāpat vēstīts, ka pērn prokurors izteica brīdinājumu Rīgas domei un RS saistībā ar RS iepirkuma procedūru neatbilstību likuma prasībām. Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe toreiz skaidroja, ka prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās "nanoūdens" lietas gaitā tiek izvērtētas gan organizētās grupas dalībnieku darbības, gan arī RS iepirkumu komisijas locekļu darbības iepirkuma procedūrās, kā arī šo procedūra atbilstība publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam.
Prokuratūra konstatējusi, ka RS amatpersonu rīcībā ir manāmas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību - iepirkuma procedūras gaitā veiktās cenu aptaujas neatbilstība likuma normām, kas nosaka lietderīgu rīkošanos ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem.
Tāpēc Rīgas domei kā RS vienīgajam dalībniekam izteikts brīdinājums par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību. Prokuratūras likumā skaidrots, ka pēc prokurora brīdinājuma saņemšanas ir jāveic darbības, lai konstatētas nelikumības novērstu. Ja tas netiek darīts, tad prokuroram ir tiesības vērsties tiesā.
Tikmēr Konkurences padome (KP) "nanoūdens" lietā RS piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos - KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās Rīgas satiksmes cenu aptaujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi.
Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti RS kā pasūtītājam, bet Savai arhitektūrai kā iepirkuma pretendentam.
Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA RS Baltic, SIA Alchimica-Latvia, SIA UKT Serviss, SIA Vialeks un SIA HRM - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.
edvins
andrejs