Potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts iegādāties lauksaimniecības tehniku, kura patiesībā nemaz nav pārdevēja īpašumā, tādā veidā izkrāpjot avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija atkārtoti atgādina lauksaimniekiem rūpīgi izvērtēt portālos ievietotos sludinājumus un neiegādāties preci, kura pirms tam nav redzēta paša acīm.
Laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 20. maijam Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir saņemta informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kad lauksaimnieki pēc sludinājuma apskatīšanas vēlas iegādāties traktortehniku, samaksā avansu, bet preci nesaņem. Šogad Kurzemē ir reģistrēti trīs šāda veida gadījumi, Vidzemē arī trīs, Latgalē – četri un Zemgalē divi, kopumā lauksaimniekiem nodarot kaitējumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tā kā šāda veida krāpšanas notiek un, iespējams, var arī atkārtoties, Valsts policija aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un, pirms tiek veikta samaksa, pārliecināties par piedāvātās preces eksistenci.
Valsts policija uzsver, ka šāda veida krāpšanas gadījumi ir attiecināmi tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi – krāpnieki ievieto sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Brīdī, kad persona attiecīgo samaksu veikusi, komunikācija beidzas, bet no krāpnieka un preces vairs nav ne vēsts.
Tāpat novērots, ka šādus sludinājumus ievieto arī krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses. Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese. Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu traktortehniku.