Brocēnos nobrauc gājēju

nobraukt1 -braucu, -brauc, -brauc, pag. -brancu; 1. intrans. Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml). // Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) — par transportlīdzekli. // trans. Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.). 2. intrans. Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). // Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) — par transportlīdzekli. // trans. Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.). 3. intrans. Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam). // Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) — par transportlīdzekli. // trans. Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam). 4. intrans. Braukt un pabeigt braukt (kā). 5. trans. Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu). // Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) — par transportlīdzekli. // intrans. Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt. // intrans. Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu. 6. trans. Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu. 7. trans. Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to). // Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas). 8. trans. Notērēt braukšanai. 9. trans. Pārspēt braukšanā. 10. trans.; sar. Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par cilvēku. 11. intrans.; sar. Novilkt (pār ko, gar ko u, tml. ar roku, priekšmetu). // Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) — par roku, priekšmetu. 12. intrans.; sar. Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to). // Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to). 13. intrans.; novec. Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).