Atļauju Daliņa stadiona teritorijā nozāģēt vairāk nekā četrsimt koku, pagājušā gada pavasarī deva Valmieras domes Koku novērtēšanas komisija. Tā uzskatīja, ka liepas ir bojātas, ozoli - augšanā atpalikuši, priedes – pusnokaltušas. Sabiedrisko apspriešanu komisija neuzskatīja par nepieciešamu. Noteicošais bija apsaimniekotāja, Vidzemes Olimpiskā centra viedoklis, ka koki traucē normālai sporta būves uzturēšanai un bojā stadiona segumu.
No dažāda veida nezālēm galu galā sanāca ap 300 kubikmetriem malkas un papīrmalkas, un skaļas protesta akcijas, kuras organizēja bijušais stadiona priekšnieks, kopā ar virkni atbalstītāju.
Skandālu pavadīta, Valmieras Dome pagājušā gada oktobrī vēlreiz atgriezās pie komisijas lemtā. Un nu jau ar domes deputātu balsojumu akceptēja koku ciršanas likumību. Arī tā neuzskatīja, ka šajā situācijā būtu jāapspriežas ar sabiedrību. "Tajā brīdī bija tāda nesaprašana, kā tā jārīko, jo stadiona teritorija nav ne mežs, ne parks, ne relaksācijas zona. Tā ir sabiedriskās apbūves teritorija - sporta būve, un tas nozīmē, ka šajā vietā tā nav tā, kas pakļaujas sabiedriskajai apspriešanai. Tāds ir pašvaldības viedoklis," saka Valmieras pilsētas izpilddirektors, Vidzemes olimpiskā centra valdes loceklis Jānis Baiks.
Ar sabiedriskās organizācijas Delna palīdzību, koku nociršanas pretinieki pašvaldības lēmumu pārsūdzēja tiesā. Bet tikmēr domes un stadiona pārstāvji sabiedrībai stāstīja, cik lieliska ir stadiona attīstības vīzija, kur būs bērnu rotaļlaukumi, kā paplašinās sporta būves. Nekas no tā visa šobrīd vidē nav redzams. Tagad atbildīgās amatpersonas tagad skaidro, ka plāni mainījušies, rotaļu laukums būs citur, bet tai vietā iestādītas jaunas priedes. Tas nozīmē, ka attīstības plāni nav bijuši galvenie, pieņemot lēmumu par koku nozāģēšanu. Un pagājušajā nedēļā savu spriedumu parakstījusi arī Administratīvā rajona tiesa, kas pašvaldības lēmumu atzina par prettiesisku.
Administratīvās tiesas tieneša palīdze Vija Ozola raidījumam De facto atzīst, ka sabiedriskajā apspriešanā "pēc būtības sabiedrība būtu izteikusi savu viedokli un pašvaldībai būtu jāņem vērā un jāizvērtē, pieņemot šo lēmumu".
Valmierietis Laimonis Bergsons De facto pauž viedokli, ka šos kokus vajadzēja kopt, nevis steigties ar izciršanu, bet nu "sagāž podus un nekā... kaut kādus mērus jau vajag pieņemt tiem zēniem".
Izskatās, ka spriedumam, kas rakstīts pusotru gadu pēc koku izzāģēšanas, īstas jēgas vairs nav. Ne vairs kokus var atgūt, ne uzklausīt un ņemt vērā sabiedrības viedokli, un pat atbildību neviens par notikušo uzņemties negrasās.
"Deputāti par to, ko deputāti lemj ir atbildīgi. Bet katrā ziņā mēs šo lēmumu pārsūdzēsim," saka Valmieras domes priekšsēdētāja vietniece Vaira Dundure. Administratīvās tiesas pārstāve Ozola skaidro, ka tās lēmums vairāk vērsts ne uz pagātni, bet gan kā mācība nākotnei: "Tas galvenais iemesls, kādēļ arī lieta ir ierosināta, ka iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu viedokli, kas attiecas uz vidi, kur viņi dzīvo un tā galvenā doma, kāda ir – galvenais, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos."
Savukārt izpilddirektors Baiks kļūdas atzīt un mainīties negrasās un sabiedrisko apspriešanu nerīkotu pat tad, ja varētu sākt šo procesu vēlreiz no sākuma. Arī bijušais Valmieras domes deputāts, tagad jau Saeimas deputāts Guntars Bilsēns (ZRP), kurš iepriekš iestājies par vides vērtībām, tagad runā, ka šādos gadījumos varētu vispār atcelt nepieciešamību pēc sabiedriskās apspriešanas.
Pa šo laiku aktīvistu grupa uzrakstījusi arī vēstules policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lūdzot pārbaudīt, kādā veidā notikusi lēmumu pieņemšana un vai tie bijuši pašvaldībai un iedzīvotājiem izdevīgi lēmumi.