Spriedums digitālās televīzijas lietā varētu būt garākais Latvijas vēsturē, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie advokāti. Piemēram, Bankas Baltija krimināllietā apelācijas instances spriedums aizņēma 365 lapas.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā spriedumā tiek norādīts, ka valsts apsūdzības uzturētāja iztiesāšanā iesniegto un pārbaudīto pierādījumu apjoms par noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem taisāms notiesājošs spriedums, ir pietiekošs un izslēdz visas saprātīgās šaubas par notiesājamo personu vainu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Kriminālprocesa iztiesāšanas laikā nešaubīgi pierādīts, ka par krāpšanu notiesājamo personu mērķis bija ar viltu panākt 2002.gada 14.novembra līguma noslēgšanu, iegūstot tiesības ieviest digitālās televīzijas projektu Latvijā, slēpjot īstos Kempmayer Media Limited īpašniekus, labuma guvējus.
Spriedumā skaidrots, ka katrs par krāpšanu notiesājamais pildīja savu lomu, vērstu uz krāpšanas izdarīšanu, tas ir, ar viltu iegūt Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) mantu, un katrs saņēma atlīdzību par savu darbību un nozīmi.
Tiesnesis atzīst, ka ir izdarīta atsevišķa turpināta krāpšana, jo ar viltu bija panākta 2002.gada 14.novembra līguma noslēgšana un naudas līdzekļu saņemšana bija paredzēta visa līguma darbības laikā. Konkrētajā kriminālprocesā daļa no DLRTC saņemtajiem finanšu līdzekļiem tika izmantota digitālās televīzijas projektam, ārēji radot priekšstatu par likumīgu projekta realizāciju, bet daļa līdzekļu tika izmantota notiesājamo un citu personu interesēs, sadārdzinot projekta izmaksas. Kempmayer Media Limited iesaistīšanas mērķis šajā projektā bija slēpt un maldināt Latvijas amatpersonas un sabiedrību par patieso ieinteresēto personu identitāti un saistību ar projektu, radot priekšstatu, ka digitālo televīziju Latvijā ieviesis Anglijas uzņēmums.
Pēc pilna sprieduma pieejamības lietas dalībnieki to apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, jo ir likvidēta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta.
Jau ziņots, ka 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.
Bijušajam Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātājam Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā.
Advokātam Jānim Lozem galīgais sods piespriests divi gadi brīvības atņemšanas un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles ģimenes firmas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantam Harijam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā.
Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.
Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Andrianam Boldanam (Ļublins), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības.
Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo Kempmayer Media Latvia valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un Kempmayer Media Limited meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.