ETC pasludināja spriedumu 13.decembrī. Pārējās iesniedzējas sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas.
Procesa ietvaros iesniedzēja bija lūgusi tiesu atlīdzināt morālo kaitējumu, apmēra noteikšanu atstājot tiesas ziņā, kā arī ar tiesvedību saistītos izdevumus 3 254,75 latu apmērā. Tiesa nolēma piešķirt iesniedzējai 9 000 euro morālā kaitējuma atlīdzībai, kā arī piešķīra 1 044 euro tiesāšanās izdevumu atlīdzībai.
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka 2004.gadā iesniedzēja uzsāka kopdzīvi ar Austrālijas pilsoni. 2005.gadā piedzima bērns, kura dzimšanas apliecībā tēva vārds netika norādīts. 2008.gadā iesniedzēja ar bērnu ieradās Latvijā. Savukārt 2008.gadā tēvs vērsās ar pieteikumu Austrālijas tiesā, lūdzot atzīt vecāka tiesības. Viņš arī norādīja, ka bērns ticis izvests no valsts bez viņa piekrišanas, tādējādi pārkāpjot 1980.gada 25.oktobra Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 3.pantu.
2008.gada novembrī Austrālijas Ģimenes tiesa atzina, ka kopš bērna dzimšanas gan iesniedzēja, gan bērna tēvs bija īstenojuši kopīgu vecāku varu, un tādēļ lieta būtu jāizskata pēc iesniedzējas un bērna atgriešanās Austrālijā. Attiecībā uz nolaupīšanas aspektu tiesa norādīja, ka par to būtu jālemj attiecīgajai Latvijas tiesai.
2008.gada novembrī Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa izskatīja vīrieša pieteikumu par bērna atgriešanu Austrālijā atbilstoši Hāgas konvencijai. Tiesa apmierināja bērna tēva lūgumu, norādot, ka ne vēlāk kā 6 nedēļu laikā bērnam ir jāatgriežas Austrālijā. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa kā nepamatotu noraidīja iesniedzējas apgalvojumu, ka bērna atgriešana Austrālijā varētu atstāt nelabvēlīgu psiholoģisko ietekmi.
2008.gada decembrī iesniedzēja Rīgas apgabaltiesā iesniedza blakussūdzību, atkārtoti norādot, ka atgriešanās Austrālijā bērnam radīs psiholoģisku diskomfortu un traumu. Rīgas apgabaltiesa iesniedzējas blakussūdzību noraidīja.
Tiesas noteiktajā termiņā iesniedzēja atgriešanās rīkojumu neizpildīja. 2009.gada martā tēvs bērnu patvarīgi aizveda uz Austrāliju. 2009.gada septembrī Austrālijas Ģimenes tiesa atzina vīrieti par vienīgo bērna aizbildni, nosakot ierobežojumus attiecībā uz iesniedzējas tikšanos ar bērnu, kā arī mātes un bērna saziņas valodu.
2009.gada maijā iesniedzēja vērsās ETC ar pieteikumu par iespējamo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu Latvijā, norādot, ka Latvijas tiesas, lemjot par bērna atgriešanu Austrālijā, nebija pietiekami izvērtējušas lietas apstākļus. Iesniedzēja uzskatīja, ka Latvijas tiesu lēmumi ir ietekmējuši Austrālijas tiesu vēlākos lēmumus ierobežot iesniedzējas ģimenes dzīvi.
Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota
izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā
lūgumu vispirms izskatīs piecu Tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā,
kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu
interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir
vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. Kolēģija var
pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.