ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).
Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.
Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)
Krimināllietas prokurors ir bēdīgi slavenais Uldis Cinkmanis, kurš tika apsūdzēts sava LU bakalaura darba plaģiātā, kā arī prokuratūrā nenokļuvušās tautas daļas iepazīts pēc video, kurā, visticamāk, stipri apreibis prasti lamājās, apspriežot ar galdiņa biedriem “šļušku paņemšanu”.
“Esmu pārliecināts, ka tiesneses ļoti labi apzinājās, ka pieņem nelikumīgus lēmumus, jo par apcietinājuma prettiesiskumu stundu garumā runāja advokāti, tostarp atsaucoties uz daudziem ECT spriedumiem,” uzskata Sprūds.
Māri Sprūdu, kā arī “Trasta komercbankas” administratoru Ilmāru Krūmu, maksātnespējas administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu policija aizturēja 2017. gada jūnijā. Tika sākti divi kriminālprocesi, no kuriem viens saistīts ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu un šajā lietā apsūdzības izvirzīja Krūmam, Sprūdam un Raitumam. Kriminālprocesa ietvaros policija veica plašas kratīšanas un vairākus aizdomās turētos apcietināja. Māris Sprūds ieslodzījumā pavadīja visilgāk — astoņus mēnešus, līdz tika atbrīvots pret drošības naudu.