Jēkabpils cietumā pakāries kārtējais ieslodzītais

Mirušā radiniekiem pateikts, ka vīrietis ir pakāries 21.augustā ap plkst.16 savā kamerā, kad visi esot bijuši pastaigā. Par notikušo viņiem paziņots tikai nākamajā dienā ap plkst.10.30.

Mirušā brālim Aleksandram ir radušās aizdomas, ka kāds tomēr ir "palīdzējis" ieslodzītajam aiziet no dzīves.

"Neticu, ka brālis pakāries pats. Viņš jau bija nosēdējis gadu un septiņus mēnešus, un līdz atbrīvošanai viņam bija palicis viens gads. Divas nedēļas pirms notikušā brālis sazvanījies ar māti un atsūtījis vēstuli, kurā rakstījis, ka viss esot labi un ka pēc gada viņi atkal satikšoties. Zinot savu brāli, neticu, ka viņš varēja pakārties 21.augustā - savas māsas dzimšanas dienā un nepilnas divas nedēļas pirms māsasmeitas kristībām," stāsta Aleksandrs.

Mirušā radinieki neatzīst arī to, ka savu pirmsnāves vēstuli ieslodzītais būtu rakstījis pats.

Ieslodzītajam šis sods nav bijis pirmais. Pirmo reizi ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem viņš tika notiesāts vēl astoņpadsmit gadu vecumā. Mirušajam palikuši divi bērni bāreņi.

"Kad kopā ar vecākiem atbraucām uz Jēkabpils cietumu, mums neizdevās tikties ar ieslodzījuma vietas vadību un pārrunāt notikušo, jo cietuma vadītājs atradās atvaļinājumā, bet viņa vietniekam bija plānošanas sanāksme. Mūs neviens pat kabinetā neuzaicināja, tikai kaut kādā koridorā atdeva brāļa mantas un pirmsnāves zīmīti," stāsta Aleksandrs.

Organizācijas "Gara spēks" vadītājs uzsvēra, ka līdz plašākai sabiedrībai patlaban nonākot informācija galvenokārt par tām pašnāvībām, kuras izdarījuši cilvēki, pret kuriem sabiedrība nejūt līdzjūtību, jo viņi ir notiesāti par smagiem noziegumiem. Savukārt informācija, kas nav izdevīga Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP), līdz plašākai sabiedrībai visbiežāk nenonākot.

Parfenovičs un organizācijas "Gara spēks" eksperts Boriss Klopcovs uzskata, ka IeVP ierēdņiem nav personīgās atbildības un šī iestāde netiek pietiekami kontrolēta, tāpēc arī cerēt uz objektīvu lietas izmeklēšanu nevar.

"Ja kādam apcietinātajam ir nodarīts pāri, viņš saskaņā ar pašreizējo kārtību var sūdzēties tikai tajā iestādē, kur viņam nodarīts pāri, jo IeVP pati izmeklē savus pārkāpumus. Diez vai šāda kārtība ir pareiza," uzsver Parfenovičs.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makārova aģentūrai LETA pastāstīja, ka par notikušo ir sākta izmeklēšana, kā arī ieteica cietušajiem vērsties ar iesniegumu pie IeVP priekšnieka Visvalža Puķītes gadījumā, ja viņi uzskata, ka ieslodzītais no dzīves nav šķīries labprātīgi, bet viņam kāds ir palīdzējis, un ka notikušā izmeklēšana varētu noritēt neobjektīvi.

Kopš gada sākuma Latvijas ieslodzījuma vietās ir reģistrēti septiņi ieslodzīto pašnāvības gadījumi: divi Jēkabpils cietumā, divi - Centrālcietumā un pa vienam Valmieras, Jelgavas un Daugavpils cietumā. Vēl divi nāves gadījumi it kā no narkotiku pārdozēšanas reģistrēti Valmieras cietumā.