Raidījums vēstīja, ka licences Ekonomikas ministrijā izņēmušas vairāk nekā 250 uzņēmumu. Nekā personīga ziņo, ka, pieskaitot vēl vairākus simtus nelegālo pieņemšanas punktu, tad Latviju varētu nodēvēt par metallūžņu lielvalsti. Raidījums atklājis, ka lielāko daļa Latvijā nozagto metāllūžņu tiek izvesta uz Turciju un Indiju.
Nekā personīga atgādināja, ka par nesenajām zādzībām - 160 metru platībā tika notīrītas Salu tilta margu estakādes, kā arī oktobra vidū dzelzs vārti tika aiznesti no Andreja Upīša memoriālā muzeja Skrīveros. Savukārt Liepājā nakts laikā Ziemeļu kapos Oskara Kalpaka piemiņas vietā nozagti 23 burti. Policijas atskaitēs tagad nav dienu, kad neparādītos melno un krāsaino metalūžņu zādzības.
Zagtas mantas pamatā nonāk nelegālajos punktos, kas augstās metāla cenas dēļ gatavi uzņemties risku un vest metālu uz Lietuvu vai kādu citu valsti.
Raidījums vēsta, ka Krustpils ielā Rīgā ir pieci metalūžņu pieņemšanas punkti. Viens no tiem nelegāls, kur pārkāpumu protokols sastādīts jau pirms pāris nedēļām. Punkts darbību turpina, vien ieraugot filmēšanas kameru Mercedes apvidus auto ātri brauc prom.
Žurnālistu eksperimentā kādā uzņemšanas punktā par atvestajiem metāllūžņiem naudu sola pēc pāris stundām, tādēļ žurnālisti dodas uz Pērnavas ielu. Jautājums par to, kur metāllūžņi iegūti, vai nav zagti, netiek uzdoti. Uz vietas žurnālisti saņem 10 latus un divdesmit santīmus. Desmit santīmi par kilogramā. Tas ir pārkāpums, jo uz vietas pieņemšanas punktā skaidrā naudā maksāt nedrīkst. Saskaņā ar likumu nauda metalūžņu nodevējam jāpārskaita uz bankas kontu.
No vairāk kā trīsdesmit pēdējā laika noziegumiem policijai izdevies atklāt pusi. Tam, ka viņi netiek galā ar metāla zagļiem, policija nepiekrīt - lielāka atbildība esot jāuzņemas pašvaldībai.
Metallūžņu eksports no Latvijas pieaug. Ja pērn uz Turciju aizveda 120 000 tonnu metallūžņu, tad šogad desmit mēnešos uz Turciju aizceļoja jau 165 000 tonnu metāla. Arī kopējais daudzums desmit mēnešos ir par trešadaļu lielāks kā pērn.
Metallūžņu biznesā lielākā kompānija ir Tolmets. Viņu peļņa pērn bijusi 3,5 milijoni latu. Igauņiem piederošā Cronimet ar Vācijā atrodošos vadību 2010. gadā norāda netto ienākumus no metallūžņu pārdošanas 7 653 745 begin_of_the_skype_highlighting 7 653 745 end_of_the_skype_highlighting latu. Skandināviem piederošā uzņēmuma Kuusakoski peļņa bija 217 000 latu.