Degšana ar atklātu liesmu Rīgas pilī vairs novērojama tikai dažviet un tā nav nekontrolējama, līdz ar to pastāv cerība, ka ugunsgrēku drīzumā izdosies lokalizēt.
Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, liesmu izplatīšanās pilī vairs nav tik intensīva, kā pirms brīža. VUGD darbinieki ir sākuši izdegušo konstrukciju jaukšanu un atsevišķu degšanas perēkļu likvidēšanu.
Dzēšanas darbu laikā ir cietis viens ugunsdzēsējs, kurš saindējies ar degšanas produktiem, pastāstīja Šembele.
Jaunākā informācija no ugunsgrēka vietas liecina, ka liesmas vizuāli ir krietni noplakušas pēdējās pusstundas laikā. Latvijas radio ziņo, ka satiksme pa krastmalu joprojām ir slēgta, bet pa Vanšu tiltu transports kursē kā ierasts.
Rīgas pils muzeja darbinieki un kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende mēģina glābt muzeja krājumus, kas glabājās Rīgas pilī, ziņo Latvijas radio.
VUGD tikmēr tviterī ziņo, ka dzēšanas darbos iesaistīti 79 ugunsdzēsēji glābēji, 11 autocisternas, 3 autokāpnes, 1 pacēlājs un 3 specializēti transportlīdzekļi. Vairākas ugunsdzēsēju grupas elpošanas aparātos arī dzēš iekštelpās.
Tomēr dzēšanas darbus būtiski ietekmējis tas, ka VUGD sūkņu stacija nobruka uzsākot darbu, bet esošie hidranti nespēj dot pietiekamu ūdens daudzumu, kā rezultātā arī nav pietiekams spiediens šļūtenēs.
Lai nodzēstu ugunsgrēku, kas šovakar izcēlies Rīgas pilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) piesaistījis visus Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošos resursus, papildus ugunsdzēsējus no Jūrmalas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru un Rīgas brīvostas velkoni.
VUGD arī vērsies pie visiem notiekošā aculieciniekiem, aicinot neapgrūtināt operatīvo dienestu darbību, atrodoties uz vanšu tilta.
Kā informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, degšana turpinās. Uz notikuma vietu devies NBS helikopters, kas pievedīs ūdeni no augšas.
Tāpat uz Daugavas piestātni pie Lielā Kristapa statujas ir devies Rīgas brīvostas velkonis, kas aizvilks tur stāvošo atpūtas kuģīti, lai tas netraucētu ugunsdzēsējiem no izdevīgākās vietas upē ņemt ūdeni.
Jautāta, kāpēc dzēšanas darbi netiek veikti ar specializētu kuģi no Daugavas, Šembele atbildēja, ka VUGD rīcībā tādas tehnikas nav. Viņa arī piebilda, ka visā Rīgas reģionā glābējiem patlaban pieejams tikai viens autopacēlājs, kas jau strādā notikuma vietā. Kopumā tādi reģionā ir divi, taču otrs atrodas remontā.
Kā ziņots, Rīgas pilij šovakar aizdedzies jumts. Izsaukums uz pili saņemts plkst.22.21, turp nekavējoties izbraukušas vairāk nekā desmit ugunsdzēsēju mašīnas. Ugunsgrēkam noteikts paaugstinātas bīstamības statuss.
Ierodoties Rīgas pilī un novērtējot situāciju, VUGD darbinieki konstatējuši, ka degšanas platība varētu būt aptuveni 100 kvadrātmetri. Pagaidām nav informācijas, ka negadījumā būtu cietuši cilvēki.
Iespaidīgās liesmas pārņēmušas krietnu daļu jumta, ir arī daudz dūmu. Degošā pils izraisījusi nedalītu skatītāju uzmanību, daudzviet apturēta satiksme un autovadītāji, izkāpuši no spēkratiem, fotografē un filmē notiekošo. Netālu no pils sapulcējušies vairāki simti skatītāju.
Rīgas pils korpusam, kas atrodas Vanšu tilta pusē, jumts joprojām deg ar atklātu liesmu, kar ir pāris metrus augsta. Dažviet jumts jau pilnībā nodedzis un sabrukušas arī tā nesošās konstrukcijas.
Uguns atblāzma redzama arī ēkas augšējā stāva logos, kas varētu liecināt par liesmu izplatīšanos iekšpusē, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, Rīgas pilī tiek veikti remontdarbi. Saskaņā ar noslēgto līgumu ar Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) rekonstrukciju un restaurāciju Rīgas pils pirmās kārtas atjaunošanas darbus veic pilnsabiedrība "SBRE", kas ir būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" apvienība.
Tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība "Pils Projekts", bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veic SIA "Būvalts".
Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas 1.kārta pašlaik ir viens no lielākajiem investīciju projektiem, kuru pasūtītājs, organizētājs un finanšu resursu piesaistītājs ir VNĪ.
Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi tika uzsākti 2012.gada oktobrī, un tos plānots pabeigt divarpus gadu laikā.
Kopējās darbu izmaksas ir aptuveni 21,78 miljoni latu. Rīgas pils Priekšpils daļas telpu kopējā platība - 9338,56 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas pabeigšanas tā pilnībā tiks nodota Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.
Valsts prezidents pils remonta laikā savus darba pienākumus veic Melngalvju namā.