Zemgales apgabaltiesas konsultante Baiba Gaurilka aģentūru LETA informēja, ka krimināllietā Juhņeviča apsūdzībā pēc Krimināllikuma 118.panta 3.punkta Zemgales apgabaltiesas spriedums nav stājies spēkā, jo apelācijas sūdzību iesniedzis Juhņeviča aizstāvis.
Kā ziņots, 24.novembrī tiesa šajā krimināllietā Juhņevičam piesprieda mūža ieslodzījumu un mantas konfiskāciju, kā arī policijas kontroli uz trim gadiem.
Par labu vienas nogalinātās sievietes dēlam no apsūdzētā tiks piedzīta 300 latu materiālā kompensācija un 19 400 latu morālā kompensācija, otras nogalinātās sievietes dēlam - 500 latu materiālā un 1000 latu morālā kompensācija.
19 400 latu morālā kaitējuma atlīdzību tiesa paredzējusi tās sievietes dēlam, kuras līķi atrada sadalītu gabalos, - cietušais līdztekus bēru un tiesas izdevumu materiālajai kompensācijai bija prasījis morālo kompensāciju 20 000 latu apmērā, kas apmierināta daļēji. Savukārt citas nogalinātās dēls līdztekus materiālajai kompensācijai bija prasījis morālo kompensāciju 1000 latu apmērā, kas apmierināta pilnībā.
Par labu valstij no notiesātā tiks piedzīti 1200 lati, ko valsts kompensējusi cietušajiem, kā arī 300 lati - par aizstāvības nodrošināšanu apsūdzētajam.
Zemgales tiesas apgabala prokurore Vida Kravcova pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņu apmierina tiesas spriedums, kurš atbilst apsūdzībā prasītajam, un prokuratūra neplāno iesniegt apelācijas protestu. Savukārt apsūdzētā advokāts Pāvels Pilāts nekomentēja pārsūdzības varbūtību, minot, ka viņam jāapspriežas ar notiesāto.
LETA jau ziņoja, ka Juhņevičs kopš 1987.gada bijis Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīcas Ģintermuiža uzskaitē, un stacionārā iepriekš ārstējies 45 reizes, aģentūra LETA uzzināja tiesas sēdē.
Kā tiesu informēja gan apsūdzības, gan aizstāvības pārstāvji, apsūdzētais bija atzīts arī par 2.grupas invalīdu saistībā ar psihoneiroloģiskām saslimšanām. Viņam savulaik uzstādīta diagnoze - viegla garīga atpalicība ar uzvedības traucējumiem, bet 2005.gadā konstatēta arī šizofrēnija.
Šos faktus aizstāvībai uzsvēra apsūdzētā advokāts Pāvels Pilāts, akcentējot lietā esošo informāciju, ka arī slepkavību reizēs apsūdzētais lietojis alkoholu līdztekus zālēm. Advokāts pieprasīja tiesai nozīmēt atkārtotu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi ārstu komisijai, kurā būtu arī narkologs, kurš iepriekšējā ekspertīzē nav piedalījies.
Tiesa noraidīja atkārtotas ekspertīzes pieprasījumu, apmierinot Zemgales tiesas apgabala prokurores Vidas Kravcovas argumentus, ka arī iepriekšējā ekspertīze bijusi informēta par apsūdzētā veselības stāvokli, par apstākļiem slepkavību laikā un ka eksperti tos savā lēmumā ņēmuši vērā, tomēr atzīstot Juhņeviču par pieskaitāmu.
Tiesnesis, skaidrojot tiesas lēmumu neatkārtot ekspertīzi, uzsvēra aizstāvim, ka šajā lietā netiek apšaubītas psihoneiroloģiskās saslimšanas un slimības vēsture, taču tiek vērtēta pieskaitāmība - tas, vai apsūdzētais varēja apzināties, ko dara, un lietas materiāli to apstiprinot.
Pirms šīs tiesas sēdes Juhņevičs, atrodoties apcietinājumā, policijai atzinies vēl trīs citās slepkavībās, aģentūru LETA iepriekš informēja Kravcova.
Juhņevičs atzinies, ka 2000.gadā nogalinājis kādu sievieti, kā arī pirms un pēc šī gadījuma nogalinājis divus vīriešus. Policijā sākti vēl trīs kriminālprocesi, kuros turpinās izmeklēšana, vienlaikus noskaidrojot, vai ar šo papildu atzīšanos apsūdzētais neuzņemas kāda cita vainu.
Saskaņā ar tiesā skatītās lietas apsūdzību 2008.gada 12.jūlijā pēc kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas 1975.gadā dzimušais Juhņevičs, būdams alkohola reibumā, uz pēkšņi radušos naidīgu attiecību pamata ar nolūku izdarīja citas personas tīšu slepkavību.
Savukārt 2008.gada 20.septembrī apsūdzētā persona, atrodoties Jelgavā, aiz kluba Tonuss, iepazinās ar kādu sievieti. Abi sāka lietot alkoholiskos dzērienus, ko vēlāk turpināja darīt arī dārza mājiņā. Naktī vīrietis uz pēkšņi radušos naidīgu attiecību pamata tikko iepazīto sievieti noslepkavoja, bet līķi sadalīja, atsevišķas ķermeņa daļas salika polietilēna iepirkuma maisos un daļu no tiem iemeta Driksas upē, liecina apsūdzība.
Nepilnus trīs gadus vēlāk, naktī uz šā gada 12.jūliju, apsūdzētais, atrodoties alkohola reibumā, ieradās pie savas kaimiņienes un kopā ar viņu turpināja lietot alkoholiskos dzērienus. Kā izriet no apsūdzības, starp abiem izcēlās strīds, tāpēc viesis paņēma no galdiņa nazi un kaimiņieni noslepkavoja.
Veicot pirmstiesas izmeklēšanu šajās slepkavību lietās, noskaidrots, ka visās izdarītajās slepkavībās par upuriem bija noskatītas sievietes. Kā vēlāk noskaidrojās, slepkava tās bija noskatījis un uzrunājis pie Jelgavas tirgus, ierosinājis kopā lietot alkoholu viņu dzīvesvietā, bet pēc tam dzeršanas laikā - noslepkavojis. Visos gadījumos slepkavības ierocis bijis nazis.