Policija norāda, ka šis ir tikai viens no piemēriem tam, kāda nereti ir dzērājšoferu auto vadīšanas biogrāfija.
Pēc reibumā aizturēto vadītāju datu analīzes šajos Līgo svētkos, policija secinājusi, ka aptuveni 40 % vadītāju jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. No tiem aptuveni puse iepriekš alkohola reibumā vadījuši automašīnu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un 15 % reibumā vadījuši velosipēdu vai mopēdu. ”Šeit mēs principā varam runāt par alkoholismu kā slimību – to, ka cilvēkiem ir pilnīgi vienalga par sankcijām, par to, vai viņi apdraud kādu citu vai nē, vai vada auto ar tiesībām vai bez. Ja reiz tik īsā laika periodā viņi iekrīt atkal un atkal, viņiem patiešām viss ir vienalga,” atzīst Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Šogad pašās Līgo svētku diennaktīs, 23. un 24. jūnijā, par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā policija aizturēja pavisam 67 autovadītājus. No tiem liela daļa jau iepriekš vismaz vienu reizi ir saukti pie atbildības par tādiem pašiem pārkāpumiem. ”Daudz bijuši tādi vadītāji, kuriem braukšana reibumā ir sava veida hroniska kaite – cilvēkiem šādi pārkāpumi bijuši pat divas un vairāk reizes, arī ar velosipēdiem un mopēdiem, tāpat arī atkārtoti gada laikā,” stāsta A. Velšs. ”Lielā mērā dzer un brauc tie, kuri to ir darījuši ilgus gadus, dara arī tagad un ļoti ticams, ka arī turpinās, tāpēc jādomā, kā strādāt arī ar šādiem cilvēkiem.”
Gandrīz trešā daļa no kopējā vadītāju skaita, kas Līgo svētku dienu laikā reibumā aizturēti uz Latvijas ceļiem, bijuši cilvēki vecumā no 41 līdz 50 gadiem. Tiesa gan, lielākā daļa no tiem bijuši velosipēdu vadītāji, taču šie dati liecina, ka problēma pastāv ne tikai gados jaunu cilvēku vidū, kā nereti ierasts domāt, bet arī citās vecuma kategorijās. Ja atsevišķi vērtē tikai autovadītājus, kas aizturēti reibumā, tad gan vairākumā ir jauni cilvēki vecumā no 21 līdz 30 gadiem (32% no visiem autovadītājiem).
Visvairāk dzērājšoferus Līgo svētku laikā policija aizturējusi Rīgas reģionā (34% no visiem aizturētajiem autovadītājiem). Pēc tam seko Zemgales reģions (22%) un Vidzeme kopā ar Latgali (katrā 21%).
Vērtējot dalījumu pēc dzimumiem, secināms, ka no visiem Līgo svētkos aizturētajiem iereibušas vadītājas – daiļā dzimuma pārstāves sastāda tikai aptuveni 10%, visi pārējie likumpārkāpēji bijuši vīrieši. Tāpat aizturētās sievietes biežāk bija devušās ceļā ar velosipēdu, nevis automašīnu.
Jau vēstīts, ka šogad Līgo svētku dienu laikā, no 21. līdz 25. jūnijam, policija strādāja pastiprinātā režīmā. Piecās diennaktīs policijas darbinieki pavisam kopā aizturēja 388 dažādu transportlīdzekļu vadītājus, kas savus spēkratus bija stūrējuši reibumā. No šī skaita 106 bijuši autovadītāji, savukārt, 282 – velosipēdu un mopēdu vadītāji.
Patlaban atbildīgās institūcijas diskutē, kādas papildus sankcijas noteikt autovadītājiem, kuri pie stūres sēžas alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesaka noteikt stingrāku vadītāju tiesību atgūšanas kārtību. Šobrīd tiesības var atgūt, ja tiek veikta ārstu komisija un nokārtoti eksāmeni CSDD. Turpmāk būtu jānosaka, ka bez ārstu komisijas obligāts ir arī psihiatra atzinums, kurš ilgākā laikā ir vērtējis personas spēju piedalīties ceļu satiksmē, neapdraudot citu dalībnieku drošību.
Braukšana reibumā nav problēma tikai Līgo vai citu svētku laikā, ko svin liela sabiedrības daļa. Statistikas dati pēdējos gados bijuši salīdzinoši nemainīgi – aizturēto dzērājšoferu skaitam nav tendence strauji augt vai krist, tas nozīmē, ka problēma joprojām pastāv. ”Jebkuram – gan vadītājam, gan līdzcilvēkiem – ne tikai svētkos, bet arī ikdienā ir jāapzinās, ka dzeršana un braukšana nav savienojamas lietas. Tikai policijai vai tikai likumdevējiem kopējo situāciju izmainīt ir sarežģīti, ir jāstrādā visiem kopā, jāmainās sabiedrībai un tās attieksmei pret dzērājšoferiem, jo ik gadu to rīcības dēļ traģiskas izvēršas daudzu cilvēku dzīves,” atzīst A. Velšs.