VP aģentūrai LETA norādīja, ka Stambulas konvencija nosaka, ka dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide.
Tas nozīmē, ka Stambulas konvenciju ratificējušām dalībvalstīm ir pienākums izlemt, kā sodīt personas par seksuālo uzmākšanos.
Lai izpildītu šo uzdevumu, Tieslietu ministrijā darbojas Krimināllikuma pilnveidošanas pastāvīgā darba grupa, kurā izvērtē dažādu institūciju sniegtos priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izstrādā grozījumus Krimināllikumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos.
Darba grupā ir iekļauti dažādu jomu speciālisti - likumsargi, tiesneši, advokāti un arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pagājušajā nedēļā darba grupa sāka darbu pie tieslietu ministres uzdevuma izvērtēt kriminālatbildības noteikšanas nepieciešamību par seksuālu uzmākšanos.
Valsts policija pilnībā piekrīt tam, ka seksuāla uzmākšanās ir sodāma, taču Stambulas konvencijas 40.pants neuzliek valstīm pienākumu noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, bet gan dod rīcības brīvību izvērtēt pašiem, kādu atbildību piemērot vainīgajam.
Izpētot normatīvo regulējumu, konstatēts, ka Darba likumā jau ir paredzēta administratīvā atbildība par šādiem nodarījumiem darba vidē. Tas, kas šobrīd nav noteikts, ir normatīvais regulējums par nodarījumiem ārpus darba vides.
VP ieskatā būtu jāveic grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, papildinot to ar normu, kas noteiktu administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos.
VP vērsa uzmanību, ka minēto darbību nepieciešams precīzi definēt, lai nerastos pārpratumi un situācijas, kas apgrūtina pārkāpuma kvalificēšanu, piemēram, lai nerastos precedents, ka praktiski jebkāda veida uzmanības izrādīšana varētu tikt nosaukta par seksuālu uzmākšanos, par kuru paredzēts sods.
Jau ziņots, ka prokuratūra neiebilst pret seksuālās uzmākšanās kriminalizēšanu, taču uzsver, ka likumā šādā gadījumā jābūt ļoti skaidri atrunātam, tieši kādas darbības nav pieļaujamas, aģentūrai LETA nesen pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Tieslietu ministre Lībiņa-Egnere rosinājusi paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, "tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību".
Iesaistot tiesību jomas ekspertus un nevalstiskās organizācijas, TM pašlaik gatavo priekšlikumus iesniegšanai Saeimā. Attiecīgus priekšlikumus plānots iesniegt uz otro lasījumu grozījumiem Krimināllikumā, kurus jau pašlaik skata Saeima. TM pašlaik nevarot sniegt plašāku informāciju par gaidāmajām likuma izmaiņām.
Seksuālās uzmākšanās problemātika kļuva īpaši aktuāla pēc tam, kad atklājās, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) saņemti vairāku studenšu iesniegumi par iespējamu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam, vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem. Līdzīga rakstura bažas publiski paustas arī par kādu Mākslas akadēmijas pasniedzēju.
Policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par JVLMA pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.