Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informēja, ka, pēc sākotnējās informācijas, šoreiz tikai ar sarkanu krāsu aizkrāsots uzraksts "Brāļu kapi" uz informatīvās zīmes.
Viņa neapstiprināja, ka iepriekš sāktās izmeklēšanas gaitās būtu noskaidrots kāds aizdomās turamais. "Procesā turpinās izmeklēšana, kuras interesēs lietas gaitu pagaidām sīkāk nekomentējam," skaidroja Sietniece.
Jau ziņots, ka augustā šajos Brāļu kapos tika konstatēts, ka ar krāsu apķēpāta kapu memoriāla siena un kapu informatīvās zīmes plāksnīte, par ko tika informēta pašvaldība un Krievijas vēstniecība.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs iepriekš pastāstīja, ka pašvaldībā no biedrības Krievu sabiedrība Latvijā saņemta e-pasta vēstule ar informāciju par šo nodarījumu, kurai pievienoti attēli.
Tukuma rajona virsprokurors Aigars Bičušs pauda neizpratni, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vandalisms konstatēts jau iepriekš, bet par to laikus netika ziņots policijai.
Saistībā ar Brāļu kapos pie Spirgus ciema konstatētajiem vandaļu veiktajiem krāsojumiem policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 228.panta 1.daļas - par kapa apgānīšanu, par ko likums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Iepriekš Sietniece informēja, ka tika konstatēts, ka Spirgus ciema Brāļu kapos informatīvajā zīmē aizkrāsots uzraksts "brāļu" un uz piemiņas sienas uzkrāsots uzraksts "okupanti".
Ziņa par iepriekšējo gadījumu bija nonākusi arī starptautiskajos medijos. Par šo vandalismu, atsaucoties uz biedrības Krievu sabiedrība Latvijā pārstāvi Aleksandru Ržavinu, ziņoja arī Krievijas aģentūra ITAR-TASS, informējot, ka šajos kapos apglabāti 907 padomju karavīri, kas krituši 1944.-1945.gadā Otrā pasaules kara laikā.
Tukuma mērs pauda nožēlu, ka biedrība par notikušo vispirms informējusi politiskas institūcijas un medijus, nevis dienestus, kam šāds noziegums būtu jāizmeklē.
Arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš pauda nožēlu, ka par noziegumu ziņots ačgārnā secībā, kas vienmēr kavējot nozieguma atklāšanu. Viņš atgādināja, ka ziņot policijai par konstatētu noziegumu ir ne tikai iedzīvotāju tiesības, bet arī pienākums.
"Šī situācija vairāk "velk" uz politisku populismu, nevis uz interesi atklāt noziegumu un noskaidrot vainīgos. Jebkurā gadījumā, ko tādu konstatējot, vispirms nepieciešams ziņot policijai, bet tālākais ir katra paša ieskatā, vai ir nepieciešams iesaistīt dažādas sabiedriskās vai valsts pārvaldes organizācijas," pauda Laidiņš.