Afērā tika izmantots augstas klases pases viltojums. Darījumu kārtojušās notāres rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tā izgatavota iekšlietu ministrijas liecinieku aizsardzības programmā. Ja tas pierādītos, tas būtu milzīgs skandāls, tomēr policija šajos garajos gados nav pat atklājusi visus krāpnieku grupas dalībniekus.
"Dzimtas īpašums. Tā var teikt ir pirmā māja, kas Mežciemā šeit uzcelta. Tas bija mans vectēvs, kas dabūja to īpašumu. Savām rokām, tēvs palīdzēja," stāsta Kristīne Klepere.
Kleperu dzimtas vasarnīcā Carnikavā pie pašas jūras pagāja Kristīnes bērnība.
2007.gada aprīlī Kristīnes tēvs Rolands devās uz pašvaldību, lai samaksātu ikgadējos nodokļus, kad negaidot uzzināja, ka māja un zeme viņam vairs nepieder. Īpašumam jau divus mēnešus esot jauns saimnieks, kāds Vitālijs Bordovskis. Īpašnieku maiņas darījumā izmantota Rolanda Klepera pase, kas bijis augsta līmeņa viltojums. Ar to slēgts darījums pie notāra, sniegti dokumenti zemesgrāmatā un vērts vaļā konts Latvijas Krājbankā un saņemta nauda par pārdoto māju. Mājas īpašnieks vērsās policijā un tiesā, lai atgūtu nozagto īpašumu. Pārdzīvojumi ietekmēja viņa veselību un tālāko tiesvedību bija jāturpina meitai vienai.
"Tēvs ļoti satraucās par to visu, te viņš bija to pirmo insultu dabūjis. Pēc tam, atkal tiesājoties, tad bija otrais insults. Un tā viņš vairāk arī nav pie mums," norāda meita.
Mājas īpašnieks pircēju nepazina un īpašumu nemaz negrasījās pārdot. Policijas ekspertīzes Rolandam Kleperim vēl dzīvam esot, skaidri liecināja, krāpnieki izmantojuši Klepera pasi ar viņa datiem, bet svešas personas bildi un viltotu viņa parakstu. Viltoti bija arī pirkuma līgumi starp īpašnieku un pircēju kādu Vitāliju Bordovski.
Ja pārdošanas dokumenti bija viltojums, īsts bija Swedbank ņemts kredīts. Banka aizdeva Bordovskim 114 tūkstošus, ķīlā ņemot piejūras īpašumu. Pēc 11 gadus ilgās tiesāšanās pagājušajā gada nogalē Kristīnei ar Augstākās tiesas spriedumu dzimtas mājas atdotas un darījums atzīts par krāpniecisku. Taču tiesa nenoņēma bankas hipotēku, jo banka esot labticīgā ķīlas ņēmēja. Tas nozīmē, ka banka jebkurā brīdī var Kristīnes īpašumu izsolīt un naudu par tās pārdošanu paņemt sev.
"Visiem tas ir grūti saprotams, arī mēs griezāmies vēl pie juristiem, varbūt kāds mums var kaut ko izskaidrot. Mums nespēj neviens palīdzēt, jo viņi nesaprot to situāciju, kā tas var būt. Atdod zagtu īpašumu ar svešu hipotēku," stāsta cietusī.
Pirmās tiesu instances bija labvēlīgas Kristīnei. Taču no 2010.gada tiesu prakse Latvijā sāka mainīties - krāpnieciskos darījumos lemjot par labu tiem, kas īpašumus pirka kā labticīgie ieguvēji. Banka kredītu Bordovskim devusi, paļaujoties uz publiski ticamu ierakstu zemesgrāmatā un svarīgs ir tiesiskās paļāvības princips. Tiesas viedokli aizstāv Augstākās tiesas tiesnesis.
"Te nav bankas intereses ņemtas vērā primāri pār īpašnieka, te ir ņemtas vērā labticīga tiesību ieguvēju intereses. Bankas vietā var būt jebkurš. Varbūt tā izskatās, ka tiesa aizsargā banku iepretim fiziskajai personai. Bet bankas vietā var būt cita fiziska persona," norāda AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i. Aigars Strupišs.
Nekā personīga zināms, ka Bordovskis kredītu ņēmis mazā vēl toreizējās Hansabankas filiālē Bauskā. Banka pati īpašuma vērtējumu neveica. Nav arī ziņu, vai kredītiestāde pārliecinājās par kredīta ņēmēja un galvotājas - viņa sievas ienākumiem, un vai tobrīd viņiem jau nav bijuši citi parādi.
Jaunākā informācija liecina, ka bankai no aizdotajiem 114 tūkstošiem izdevies no Bordovska atgūt vien 700 eiro.
Swedbank Tiesvedības nodaļas vadītājs Ivars Dimants norāda, ka bankas rīcībā nav informācijas, ka Bordovskis patiesībā būtu krāpnieku grupējuma viens no locekļiem. "Persona nāca, sniedza dokumentus, vēlējas iegādāties īpašumu, īpašumu nopirka, jā. Tā kā, nekas neliecināja par to, ka tur kaut kādi slēpti vai citi nodomi tam darījumam."
Bordovskis bēguļo un Latvijā uzturas maz. Vai viņš sadarbojās ar viltus Rolandu Kleperi, vai arī tie ir divi dažādi grupējumi, policija viņa lomu noziegumā neprecizē. Nekā personīga zināms, ka 2010.gadā Bordovskis ticis tiesāts Austrijā. Taču mūsu policija viņu nemeklē. Pret viņu šeit ir deviņas piedziņas lietas.
Pēc 11 gadu izmeklēšanas policijā lieta ir iestrēgusi. Vairākas krāpšanā iesaistītas personas neesot identificētas. Noprotams, ka nav noskaidrots arī viltus Rolanda Klepera pases fotogrāfijā redzamais vīrietis. Aizdomās tiek turētas divas personas - kāds mākleris un jurists.
"Es varu pateikt, ka mums nav aizdomās turēta statuss kādai amatpersonai, bet attiecībā par pašu krāpšanas faktu, kā tas ir noticis, un kurš ir palīdzējis, sekmējis, izmeklēšana turpinās. Tāpēc es vēlreiz varu norādīt, ka jebkurā brīdī varam iegūt kādu papildus informāciju, un tad tas viss varētu izskatīties arī savādāk. Mēs esam pratinājuši visas iesaistītas amatpersonas. Tajā skaitā notāru un tiesnesi," stāsta Valsts policijas RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 2.nodaļas priekšniece Mairita Agafonova.
Notāre Anita Elksne apliecināja viltus Klepera identitāti un pirkuma līgumu. Pase esot bijis augstas klases viltojums: "Pie manis atnāca Rolands Kleperis, uzrādīja pasi, kur bija rakstīts - pase, sērija, numurs, Rolands Kleperis, dzimšanas dati, bilde, kas noteikti neatšķīrās no cilvēka, kas stāv manā priekšā. Nu tas ir viss, ko es varu teikt. Man nav pamata neticēt, es tāpat kā Jūs man parādītu pasi, ja es Jūs personīgi nepazītu... Jūs jau arī nevarētu pateikt, kā izskatās īstais Rolands Kleperis."
Par labu notāres versijai liecina fakts, ka uz kāda zemesgrāmatā krāpnieku iesniegta dokumenta viltots arī viņas paraksts un zīmogs. Citādi ir ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļu. Tur glabājās īstā Rolanda Klepera pases kopija, un tiesnesei bija iespējams abas pases salīdzināt, un pamanīt, ka fotogrāfijas atšķiras. Tiesnese Sandra Zeire, kura reģistrēja krāpniecisko darījumu, šonedēļ bija atvaļinājumā, bet viņas priekšniecei tiesnesei Ināra Zariņai intervijai esot jāsagatavojas.
Krāpniecība veikta rafinēti. Krāpnieki labi pārzināja nepilnības, ko valsts pieļāvusi nekustamo īpašumu reģistrēšanā - to, ka tiesneši personu dokumentus rūpīgi nepārbauda, un nekādas tehnoloģiskas iespējas atšķirt viltojumus nepastāv.
"Sarunās ir dzirdēts, ka šī pase, ko uzrādīja it kā Klepera kungs, es tiešām nezinu, vai es tagad nepārsniedzu savas pilnvaras, teikt kaut ko, kas ir var būt neoficiāli. Ka šī pase savā laikā ir radusies uz tā aparāta, kur Iekšlietu ministrija apliecina Jūsu pasi, manu pasi, un ka viņa ir bijusi gatavot tādā veidā, acīmredzot, ka tas ir tas negodprātīgais cilvēks, kam ir pieeja šīm aparātam, un kas to var," norāda notāre Elksne.
Nekā personīga nav zināms, vai policija ir noskaidrojusi, kur pase izgatavota. Izmeklēšana tikusi novilcināta un lietā pēc 4 gadiem iestāsies noilgums.
"Es neuzskatu, ka šeit būtu izmeklētāja neprofesionalitāte, izmeklētāja pieredzes trūkums vai kādi citi apstākļi, teiksim ir ietekmējusi šo ilgo izmeklēšanu, jo diemžēl ir lietas un ir apstākļi, ko mēs nevaram noskaidrot uzreiz. Izmeklēšanas kontrole ir notikusi arī no prokuratūras puses, vairākkārt ir skatīts, vairākkārt ir bijušas sūdzības, bet šeit es nevarētu norādīt, ka izmeklēšana ir novilcināta," tā Mairita Agafonova.
Kristīne Klepere lūgusi likumsargiem īpašumam uzlikt liegumu, lai banka to neatņem. Pagaidām tas nav noticis. Viņas tiesāšanās iespējas Latvijā ir izsmeltas, un Kristīne apsver vērsties pēc palīdzības tiesā Eiropā.
Krimināllietu 11 gadus uzraudzīja prokuratūra. Kleperu ģimene bija vairākkārt lūgusi pārbaudīt, kāpēc izmeklēšana nevirzās uz priekšu un vienmēr bija saņēmusi atbildes, ka viss ir kārtībā.
Tikai šogad prokurors Andris Kublickis pārbaudē atklājis, ka lieta ir novilcināta un aicina vainīgos policijā saukt pie disciplināratbildības. Taču, vai tas tiešām notiks, izlems pati policija,un tās struktūrā esošais iekšējās kontroles birojs.
par ko tad maksā algu?
cilvēks
.