Šo noziedzīgo rūpalu atbalstīja gados jauni Latvijas valsts piederīgie, ļaujot izmantot savus bankas kontus nelegālās naudas ieplūšanai un to nododot noziedznieku rīcībā pret atlīdzību. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šādā veidā legalizēti vairāk nekā 555 600 eiro, kas iepriekš izkrāpti galvenokārt Vācijas iedzīvotājiem. Izmeklēšanas laikā Valsts policija aizturēja visus noziedzīgās grupas dalībniekus 14 personu sastāvā, no kuriem viens bija Vācijas pilsonis, bet pārējie – Latvijas valsts piederīgie. Tāpat pie kriminālatbildības saukti visi iesaistītie “naudas mūļi”. Izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un šī gada augustā nodota prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu pakarošanas pārvalde 2020. gada februārī sāka kriminālprocesu aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pēc tam, kad Valsts policijā ar iesniegumu vērsās kāda Latvijā strādājoša kredītiestāde, kura pamanījusi sistemātisku krāpniecisku maksājumu saņemšanu vairāku bankas klientu kontos.
Izmeklēšanas laikā gūtās ziņas liecināja par to, ka Rīgā izvērsts “naudas mūļu” tīkls, kurā darbojās jaunieši vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri savos bankas kontos saņēma ZIB maksājumus pārsvarā no Vācijas valsts piederīgajiem, pēc kā ienākušie finanšu līdzekļi nekavējoties tika izņemti skaidrā naudā, pārsvarā pusnaktī. Savukārt cietušās personas, konstatējot, ka viņu konti iztukšoti, parasti nākošajā dienā centās atsaukt naktī veiktos izejošos naudas darījumus, taču, ņemot vērā, ka noziedzīgās grupas organizatori nodrošināja nekavējošu šo līdzekļu izņemšanu no “naudas mūļa” konta, tikai nelielai daļai cietušo izdevās pārtvert un atgūt izkrāptos naudas līdzekļus. Veicot datu analīzi, secināts, ka viena mēneša laikā tika izdarītas ap 30 šāda noziedzīga nodarījuma epizodes un izskaitļots, ka noziedzīgā grupa Latvijā darbojusies vismaz no 2019. gada septembra.
Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kriminālprocesā veica virkni neatliekamu un speciālu izmeklēšanas darbību, lai pēc iespējas ātrāk pārtrauktu noziedzīgās grupas rūpalu un identificētu vainīgās personas, kas divu mēnešu laikā vainagojās ar panākumiem.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka organizētā grupa sastāvēja no 14 dalībniekiem, no kuriem viens bija Vācijas pilsonis, kurš koordinēja grupas darbību, atrodoties Vācijā. Noziedzīgās grupas organizators “naudas mūļu” vervētājiem uzdeva atrast personas ar atvērtiem bankas kontiem Latvijas kredītiestādēs, kurus organizētā personu grupa izmantos noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu saņemšanai un pārvietošanai. Par “naudas mūļu” atrašanu organizatoram bija jāziņo šo personu dati, lai uz to bankas kontiem varētu pārskaitīt krāpnieciski iegūtos naudas līdzekļus un organizēt to nekavējošu izņemšanu un nodošanu tālākai apmaiņai virtuālā valūtā. Pēc organizatoru norādījumiem, grupas dalībnieki savstarpēji arī vienojās par noziedzīgi iegūtās naudas summas sadali starp visiem iesaistītajiem, paredzot, ka “naudas mūlim” par iesaisti noziedzīgajā nodarījumā pienāktos no 50 eiro līdz pat 250 eiro, ja nodarījumā iesaistās vairākkārt. Šādā veidā organizētajai noziedzīgajai grupai izdevās legalizēt naudu vairāk nekā 555 600 eiro apmērā.
2020. gada aprīlī Valsts policija aizturēja 13 organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus, kas gan vadīja savervētos “naudas mūļus”, gan organizēja noziedzīgi iegūtās skaidrās naudas tālāku apriti, to mainot pret virtuālo aktīvu par atsevišķu komisijas maksu. Starp aizturētajām personām bija arī divi vadošie noziedzīgas grupas dalībnieki, kuriem tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, pēc kā noziedzīgās grupas darbība un tās tālāku noziedzīgu nodarījumu veikšana tika apturēta.
Savukārt, Vācijā esošais noziedzīgās grupas līderis tika aizturēts 2022. gada maijā, pēc tam, kad ilgākā starptautiskas sadarbības laikā iegūti nepieciešamie pierādījumi par personas noziedzīgajām darbībām un attiecīgi pieņemts lēmums par Eiropas apcietinājumu. Veicot virkni apjomīgu procesuālo darbību Vācijas republikā, tai skaitā vairākas kratīšanas, nopratināšanas un speciālās izmeklēšanas darbības, Vācijas pilsonis tika aizturēts un viņam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Jāatzīmē, ka 2022. gada vasarā Vācijas republika arī izdeva šo personu kriminālvajāšanai Latvijā.
Šī gada augustā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu izmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļa nodeva kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai.
Ņemot vērā apjomīgo jauniešu skaitu, kuri piekrita atbalstīt noziedzīgās grupas darbību, kļūstot par “naudas mūļiem”, Valsts policija atkārtoti vērš sabiedrības uzmanību, ka par šādām darbībām draud kriminālatbildība, ar no tā izrietošām sekām:
- ja persona piekrīt piedāvājumam aizdot savu bankas karti kādam uz vienu vai vairākām dienām, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 1931. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (tādu datu izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli) pazīmēm;
- ja persona bankai sniedz nepatiesas ziņas, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 1951. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (ziņu nesniegšana vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana par ienākošiem līdzekļiem kontā);
- ja personas piekritīs piedāvājumam saņemt savā bankas kontā krāpnieciskus naudas līdzekļus un par atlīdzību tos pārskaitīt uz citu bankas kontu vai izņemt bankomātā skaidrā naudā un par atlīdzību vai bez tās atdot, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās);
- ja personas piekritīs piedāvājumam meklēt un iesaistīt citus ‘’naudas mūļus’’, izņemt naudu ar svešām bankas kartēm bankomātos, nodot skaidru naudu citām personām, izvadāt maksājuma kartes ‘’naudas mūļiem’’ pēc to izmantošanas, par to ir paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju organizētā grupā).
Kā arī Valsts policija vērš uzmanību, ka personām, kuras piekrīt kļūt par “naudas mūli”, jārēķinās ar būtiskām sekām, kas ir ne tikai kriminālatbildība, bet arī reāli apgrūtināta turpmākā ikdienas dzīve – bankas slēdz šādu personu bankas kontus un piekļuves interneta bankai. Tas nozīmē, ka personām nebūs bankas konta, kurā, piemēram, saņemt nopelnīto darba algu, attiecīgi arī nevarēs veikt bezskaidras naudas darījumus, norēķināties par pirkumiem ar karti vai interneta veikalos, nevarēs izmantot dažādus pakalpojumus, kuri veicami ar internetbankas autorizāciju, tostarp apgrūtinot dažādu elektronisku iesniegumu iesniegšanu valsts iestādēs vai citu pakalpojumu saņemšanu u.tml.