Kā informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, Vaškeviča lietas izskatīšana atlikta līdz 10.aprīļa plkst.10.
Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska pastāstīja, ka tagad kopumā Vaškeviču aizstāv četri advokāti - bez viņas un Jura Dzelmes arī cilvēktiesībās specializējusies advokāte no Francijas Kristīne Krīgere un Latvijā praktizējošs advokāts Valērijs Ickevičs.
"Situācija attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu šajā gadījumā ir diezgan skarba, līdz ar to nācās iesaistīt arī eksperti no Strasbūras [..], kura specializējas tieši cilvēktiesību jautājumos," aģentūrai LETA sacīja Kvjatkovska.
Viņa norādīja, ka prokuratūra joprojām nepilda likumu un tiesas lēmumu, proti, tā nav izsniegusi Vaškevičam kriminālprocesa materiāliem pievienotos datu diskus ar audio un video ierakstiem, tādējādi šo ierakstu saturs apsūdzētajam un viņa aizstāvjiem aizvien neesot zināms. Tas advokātiem liedz īstenot Vaškeviča aizstāvību, sacīja Kvjatkovska.
Advokāte Krīgere mēģināšot risināt problēmu ar lietas materiālu neizsniegšanu, turklāt viņa jau esot identificējusi arī kādu citu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu pret Vaškeviču - to, ka lietas izskatīšana tiesā noteikta slēgtā procesā. "Viņai ir jāveic zināms pētījums, lai saprastu, vai lietas iztiesāšana aiz slēgtām durvīm ir atbilstoša šim gadījumam," pastāstīja Kvjatkovska.
Jautāta, vai ar jaunu advokātu piesaistīšanu lietai apsūdzētais un aizstāvība gluži vienkārši necenšas apzināti novilcināt lietas izskatīšanu, Kvjatkovska sacīja, ka tā noteikti nav. "Manā praksē tas ir pirmais gadījums, kad tik rupji un atklāti viss tiek vienkārši ignorēts. Kā šodien teica mans klients, rodas iespaids, ka viņu ir nolemts ātri notiesāt, neievērojot nekādas tiesības," sacīja advokāte, piebilstos, ka arī prokurors šodien tiesā esot atbalstījis lietas izskatīšanas atlikšanu.
Kā ziņots, Vaškevičs šajā kriminālprocesā ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Lēmumu par Vaškeviča kukuļdošanas lietas nodošanu tiesai prokuratūra pieņēma pērn 21.septembrī.