Šāds problēmas risinājums otrdien pārrunāts LLPA un Ekonomikas ministrijas ekspertu tikšanās laikā. Pēc tikšanās dalībnieku domām, šāds risinājums būt ne vien reālākais risinājums, bet arī veicinās maksātāju disciplinētību. "Tiešo norēķinu par komunālajiem pakalpojumiem kārtība varētu būt viens no tiem risinājumiem, kas sniegtu iespēju pakalpojumu saņēmējam veikt maksājumus uzreiz pakalpojuma sniedzējam par konkrēti savām izmaksām par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot abām pusēm pieejamu skaidru informāciju par norēķiniem un pasargājot apzinīgos maksātājus no iespējamības, ka pakalpojums mājas kopējo parādu dēļ netiek nodrošināts," skaidro LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.
Savukārt ministrijas pārstāvji LLPA biedrus informējušu par priekšlikumiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ietver gan tiešos maksājumus no iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, gan izlīdzinātā maksājuma ieviešanu. Bet pilsētas ministrijas pārstāvjus informējušas par jau pastāvošo praksi, proti, jau vairākās pilsētās veiksmīgi darbojas sistēma, kas paredz tiešos maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Šāda sistēma veiksmīgi darbojas Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī.
Diskutējot par izlīdzināto maksājumu, LLPA norādījusi, ka tā nevar būt obligāta prasība, bet gan tai ir jābūt kā brīvai iniciatīvai. Šāda prakse jau eksistē pēc brīvas izvēles gan attiecībā uz izlīdzinātiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, gan atsevišķu maksāšanas grafiku līgumiem, skaidrojusi LLPA.
Kā informēja Ekonomikas ministrijā, ministrija tikšanās laikā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju guvusi pārliecību, ka tiešo norēķinu sistēmas par komunālajiem pakalpojumiem ieviešana ir atbalstāma, jo tā jau patlaban ir pierādījusi savu efektivitāti vairākās pašvaldībās. Tiešie norēķini ļauj izvairīties ne tikai no apsaimniekotāju negodprātīgas rīcības, bet ir arī viens no risinājumiem dzīvokļu īpašnieku maksājumu disciplīnas uzlabošanai.
Tāpat ministrijā norāda, ka šādas sistēmas ieviešana ļauj izvairīties no situācijas, ka godprātīgiem komunālo maksājumu veicējiem ir pienākums segt negodprātīgo dzīvokļu īpašnieku uzkrātos parādus. Ieviešot tiešo norēķinu sistēmu, dzīvokļa īpašnieka maksātnespējas gadījumā parāds par komunālajiem maksājumiem netiktu uzkrāts kā mājas parāds, bet tas tiktu segts no pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem (norakstīts zaudējumos).
Pēc ministrijas teiktā, tiešie norēķini par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējam būs jāslēdz tiešais līgums ar katru dzīvokļa īpašnieku, līdz ar to, ieviešot tiešo norēķinu sistēmu, administratīvais slogs pakalpojumu sniedzējiem palielināts netiks.
Tāpat tika pārrunāts Rīgas pašvaldības priekšlikums par namu pārvaldnieku licencēšanu. Saskaņā ar ekspertu viedokli namu apsaimniekotāju atbildības pastiprināšanai, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai piemērotāks instruments būtu apsaimniekotāju profesionālās darbības apdrošināšanas ieviešana.
Kā ziņots, Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija plāno pievērsties jautājumam par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Šogad būtiski audzis iedzīvotāju parādu par apkuri apjoms. Ja pagājušā gada janvārī parāds par apkuri bija 31,75 miljoni latu, tad šā gada janvārī parāds sasniedzis 39,67 miljonus latu. No šīs summas 23,25 miljoni latu ir pilsētu iedzīvotāju parāds, bet 16,42 miljoni - novados dzīvojošo parāds.