Lēmumprojektu sēdei iesniegusi pilsētā valdošā partijas "Kopā Latvijai" frakcija. Kā ziņotājs jautājumā būs bijušais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs.
Dokuments paredz, ka gadījumā, ja Saeimā tiks atbalstīti un vēlāk arī izsludināti grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums, pilsētas dome vērsīsies ST par abu šo likumu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.pantam. Šie panti attiecīgi nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Saeimas darba kārtība liecina, ka arī abus likumprojektus parlaments galīgajā lasījumā skatīs ceturtdien, 20.jūnijā.
Jau ziņots, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.
Attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.
Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.
Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju. Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.
Saeimas Juridiskais birojs gan novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta nav secināms pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.
Iepriekšējā Rēzeknes mēra Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.