Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro.
Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.
Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.
Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes, tostarp Sociālais dienests.
Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns norāda, ka bija sagatavojuši vēstuli, ka ir nepieciešams darbinieku palielinājums Sociālajā dienestā. "Jo uzdevumu ar katru dienu, ar katru nedēļu, ar katru gadu kļūst arvien vairāk, ko deleģē valsts arī mūsu jomā - sociālajā jomā, tāpēc resursi ir nepieciešami un būs arī turpmāk nepieciešami, un šajā jautājumā saglabāt esošos darbiniekus būtu primāri," uzsver Arbidāns.
Sagatavotajā ierosinājumā ir paredzēts Sociālajā dienestā samazināt 15 slodzes. Dažas no tām šobrīd ir vakantas, tāpēc reāli atlaisti varētu tikt desmit cilvēki. "Viņi vēl nezina šo lēmumu," viņš piebilda.
Sociālais dienesta vadītājs arī vērtēja, ka pašvaldības budžetā ieguvums no štatu samazināšanas būs minimāls.
Visi sociālās palīdzības pakalpojumi tikšot sniegti arī turpmāk, taču varētu nākties samazināt klientu skaitu. Turklāt jau tā noslogotajiem darbiniekiem būšot papildu pienākumi bez papildu atalgojuma.
Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.
Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt.
Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.
Problēmas Rēzeknes pilsētas budžetā domes opozīcijā esošā deputāte Ināra Groce (NA/LZP/JV/LRA/LP) lielā mērā saista ar pašvaldības lielajām kredītsaistībām.
Groce kritiski vērtēja domes vadības ieceri atlaist darbiniekus. Viņa uzskata, ka ir citas iespējas samazināt pašvaldības budžeta izdevumus. Kā piemērus viņa minēja 18 000 eiro, kas ir paredzēti krievu valodas apguvei fakultatīvi. Arī maksājumi pašvaldības radio, kā arī avīze jeb informatīvais izdevums tik bieza neesot nepieciešama. Tajā esot daudz informācijas, kas veido sabiedriskās attiecības konkrētajam politiskajam spēkam. Piemēram, atklātais baseins, kura zaudējumi esot aptuveni 10 000 eiro tūkstoši. Groces ieskatā šo pakalpojumu arī vajadzētu slēgt uz kādu laiku.
Tāpat deputāte aicināja meklēt risinājumus, iesaldējot rekreācijas centra projektu un samazināt iedzīvotāju grupas, kas var izmantot "Rēzeknes satiksmes" bezmaksas braucienus.
Finanšu ministrija (FM) Latvijas Radio atzinusi, ka tik augstas kredītsaistības un kavēti maksājumi citām Latvijas pašvaldībām šobrīd neesot.
Augusta sākumā FM gaida no Rēzeknes pilsētas domes apstiprinātu rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. To FM ņems vērā, pieņemot lēmumus par jaunu aizdevumu piešķiršanu, tostarp arī par nepieciešamajiem 3,3 miljoniem eiro rekreācijas centra būvniecības pabeigšanai pie Kovšu ezera, vēsta Latvijas Radio.