Attīstības centri paliek bez bankām

Lauku ļaudis pārsvarā iepērkas tirgū, autoveikalā vai pat palūdz kaimiņus atvest vajadzīgo no pilsētas. Arī sabiedriskajā transportā bankas kartes nepieņem, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Pirms pāris gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktajā pētījumā atklāts, ka 72 pagastos nebija iespējas izņemt skaidru naudu ne bankomātā, ne pastā, ne tirdzniecības vietā. Pēc SEB filiāļu slēgšanas vairākos reģionālās attīstības centros, starp kuriem ir arī Gulbene, Krāslava, Balvi, Valka un vēl vairāki lielie novadi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā sāka pienākt vēstules, un tāpēc trešdien komisija izvērtēja šo situāciju kopā ar iesaistīto institūciju piedalīšanos.Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) sēdes beigās aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju kopā sagatavot kritērijus tā saucamā minimālā pakalpojuma groza nodrošināšanai, nosakot arī maksimālo attālumu līdz skaidras naudas izņemšanas vietai un bankas filiālei. Kreditēšanas pieejamība ir vēl viena no problēmām, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība), kurš pirmais ierunājās par minimālo standartu noteikšanu pakalpojumu pieejamībai. Šadurskis piedāvāja sagatavot likumprojektu, uz kura pamata izveidot Finanšu pakalpojumu nodrošināšanas fondu. Komercbankas varētu kļūt par šī fonda dalībniecēm, iemaksājot tajā, piemēram, 100 000 eiro. Latvijas pasts (LP) kā pakalpojumu sniedzējs tad saņemtu finansējumu no šī fonda. Komisija arī gatavos vēstuli premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība).Komisijas sēdē Igors Pimenovs (Saskaņa) atcerējās, ka pērnajā vasarā uzturējies Latgalē un atskārtis, ka kilometriem lielā teritorijā nekur nav iespējams izņemt skaidru naudu. Šadurskis atgādināja, ka laukos ir cilvēki, kuriem nav mājās interneta, bet vēl daļa vecākās paaudzes ļaužu nekad arī neiemācīsies izmantot interneta banku. Ir arī tādi bankas pakalpojumi, kurus var veikt tikai filiālēs, tajā skaitā - saņemt jaunu bankas karti. Tas, ka cilvēki tagad mājās veidos lielākus skaidras naudas uzkrājumus, arī no drošības viedokļa nav labi, piebilda Šadurskis.Valkas novada domes priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) teica: "Ir jāsaprot, ka ārvalstu banku mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa, nevis Latvijas attīstība." Tāpēc valstij ir jādomā par alternatīvām, kas var būt valsts un pašvaldību attīstības banka vai krājaizdevu sabiedrības, kuru veidošana ir paredzēta arī valdības deklarācijā. No banku filiāļu aiziešanas visvairāk cieš mazie uzņēmēji, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki, teica Krauklis, uzskatot, ka tā ir arī sociāla problēma.Vairāk lasiet Ināras Egles rakstā _Kad nav bankas, dodas uz pastu laikraksta Diena _ceturtdienas, 26.februāra, numurā!