Bailes un cīņas Ziedkalnē

Labi ir palaistas baumas,bet kas tur slikts,ka vāc parakstus,lai centru neslēdz?! Katrs cīnās,kā var! Jebkurš no mums baidītos palikt bez darba.Ja man būtu tāda situācija arī es vāktu parakstus un nedomājot brauktu boikotēt.

ka Jums darbinieki nav kauna sita runat sapulce,vaij tiesam Jus vel neesat apjegusas ,ka AIJAJ tiesi to vajag,laij Jus sakiet kauties ari sava starpa .Tagad Jus visi piesedzat un aizstavat nelikumibas Musu pansionata

VIENAJ DARBINIECEJ GAN VAJADZEJA PAKLUSET SAPULCE.Pati ari labaka nav pati ari jespejams sex.bijs ar klientu daudzus,daudzus,gadus atpakal un pat BERNS IR BIJS.Tapec labak turi muti izvirtiga.

kas tikaj tiem nabaga berniem ir jaizciess to darbinieku del.Visus atlaist.

Visi darbinieki Ziedkalne ir sajukusi prata ,tas jau parada kas ir kas.

No šīs reorganizācijas klientiem ne silts, ne auksts. Darbinieku skaits gan ir dubultojies, ja ne vēl vairāk. Uz 4-6 darbiniekiem, ir pa vienam vadītājam. Super. N-tie pulciņu vadītāji, kuru nodarbības apmeklē, labi, ja 10%no visiem klientiem. Notiek vienkārši atrakstīšanās papīros, par it kā paveiktu darbu. Par viņu sexualitāti runājot, tā ir tāda dzīvnieciska kopošanās. Vienu dienu "jūtas" ir pret vienu, nākamajā dienā jau pret citu, u.t.t. Aizliegt to nevienam nevar. Stiprākie izmanto vājākos. Par cigareti, kafiju, alkoholu, viņi, viens ar otru var darīt ko grib. Tā tas ir bijis un būs. Šo slimību neizārstēs neviens sociālais darbinieks, aprūpētājs, audzinātājs.

nu KO var ņemties? atrod vainīgos- atlaiž un soda pēc likuma pantiem un meklē vietā jaunus darbiniekus! kādas baumas, kāda ietekme, kāda saplosīšana? kas mēs kaut kādā mežā dzīvojam, bļ....

varbūt vajadzētu beigt tracināt cilvēkus iestādēs un sabiedrībā. un skaidrot,ko īsti nozīmē tas ļaunais bubulis - deinstitucionalizācija. tas ir komplekss pasākums.kas strādā trīs virzienos- normālu sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību( dienas centri, grupu dzīvokļi, servisa dzīvokļi, specializētās darbnīcas un dažādi nodarbinātības pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti) šie pakalpojumi sniedz normālu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. un cita starpā- arī darba vietas. otrs virziens- pāreja no lielajām institucijām uz šiem nelielajiem pakalpojumiem.kas nozīmē,ka ģimenēm savi tuvinieki nav jāievieto monstozajos pansionātos, bet gan pakāpeniski no šiem lielajiem pakalpojumiem cilvēki pāriet dzīvot uz šiem sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem. un treškārt-ar ko ir jāsāk tagad un tūlīt( ja ne jau vakar)- ir jāstrādā ar sabiedrību atklāti , caursīpīdīgi- ir jāskaidro sabiedrībai- ko šisprocess nozīmē un ko tas nozīmē katram klientam,kuŗs dzīvo pansionātā, kādi būs sabiedrības un katra cilvēka ieguvumi. patiesībā vienīgi zaudējumi būs esošajai sistēmai un darbiniekiem,kuri nespēj strādāt ar šī laika pieprasīto attieksmi- cilvēks ar invaliditāti ir nav mēbele un subjekts,ko izgrūstīt, izkomandēt un ieslēgt kambarī prom no acīm.

Lielākajai daļai Ziedkalnes klientu vajadzēja atrasties pusceļa mājā un dzīvot citādi, skumji, bet tieši Ziedkalnes vadība dara visu , lai tā nebūtu, manipulē ar klientiem, viņi tur pazudīšot, tapēc, ka šie klienti vergo pašu mājās un pie zemniekiem par cigaretēm, Aija pamanās to nosaukt par privātumu, bet LM ne zkāpēc neredz

Ak tad atkal gaida pārmaiņas? Cik sen tad notika iepriekšējā sociālo aprūpes centru sistēmas revolucionārā rekonstrukcija, kuras rezultātā tika izveidota dīvainā centralizācija ar filiālēm, kurām ar centru jāsaskaņo pat putras sastāvs. Vai kāds ir papētījis šīs reformas ārkārtīgi pozitīvo nozīmi valsts un klientu sadzīvē ?