Viņš vairākkārt uzsvēra, ka nesaredz savu vainu nevienā no viņam pārmestajiem jautājumiem. Savukārt visi līdzšinējie ministriju lēmumi esot balstījušies tikai uz vispārīgām frāzēm un pieņēmumiem, kas tiekot tiražēti medijos.
Atsaucoties uz šajā par dienā notikušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka preses konferencē pausto, Rēzeknes mērs norādīja, ka no ministrijas esot pieprasīti līguma dokumenti par investīciju objektiem, kas pasliktinājuši pilsētas budžeta stāvokli. "Tādu nav," sacīja Bartaševičs. Viņa ieskatā, visi iesāktie investīciju objekti nestu ienākumus pilsētas budžetā. Konkrēti par rekreācijas centra būvniecības projektu runājot, viņš atzīmēja, ka šis līgums esot publiski pieejams Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, ierēdņi varot paskatīties tur. Visi ministrijas pieprasītie dokumenti esot nodoti ministrijai tieši laikā, tas ir, 7.septembrī.
Bartaševičs vairākkārt arī minēja, ka Finanšu ministrija neesot sniegusi nekādu atbildi uz Rēzeknes kredītu pieprasījumu. Aizņēmumu kopējais apjoms attiecībā pret pilsētas budžeta ieņēmumiem nepārsniedzot 20% - tas esot 18%, un arī, ja kredīti tiktu iedoti, tad saistību apjoms nebūtu lielāks par likumā noteikto.
Finanšu ministrijai vajadzēšot atbildēt, ja tā nerīkosies atbilstoši likumam un pašvaldības finansiālā situācija pasliktināsies, sacīja Bartaševičs, jo pastāv iespēja, ka pašvaldībai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Tāpat viņš solīja pārsūdzēt lēmumu par viņa atstādināšanu no amata, ja šāds lēmums tiktu pieņemts. Pagaidām neesot redzams likumīgs pamats atstādināšanai, tomēr ir jāsagaida ministrijas lēmums ar pamatojumu.
Rēzeknes mērs uzsvēra, ka notiekošais esot tikai nelielas grūtības un pēc stabilizācijas procesa viss būšot kārtībā, esot tikai mazliet jāpārkārtojas.
Kā rakstīts iepriekš, lai nodrošinātu naudas plūsmu budžeta iztrūkuma segšanai un pabeigtu projektus, Rēzeknei šogad nepieciešami seši jauni aizņēmumi par kopējo summu 5,73 miljoni eiro, kurus piešķirt nav iespējams, pauda FM.
Saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" noteikto pašvaldībām, kurām uzņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus un sniegt galvojumus - tikai Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai un pašvaldības dome apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.
Pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret 2023.gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, iekļaujot jaunos plānotos aizņēmumus, saglabājas ļoti augsts: atbilstoši pašvaldības sniegtajai informācijai 2023.gadā tas ir 17%, 2024.gadā 23,6%, 2025.gadā 21,7%, turpmākajos četros gados vidēji 20,3%.
Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saredz Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadītāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atbildību par pašvaldības finanšu grūtībām, ceturtdien preses konferencē atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Viņš atgādināja, ka ir sācis Bartaševiča atstādināšanas procedūru, nosūtot Rēzeknes domes priekšsēdētājam vēstuli, kurā lūdz piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus.
Atbilde uz vēstuli tiks gaidīta piecas darba dienas, tas ir, līdz nākamajai trešdienai, 20.septembrim. Pēc tam Bartaševiča atbilde būs jāvērtē speciālai komisijai, kas arī ieteiks ministram, kāds lēmums būtu jāpieņem.
Tā kā ceturtdien ir Sprindžuka pēdējā darba diena ministra amatā, gala lēmums par to, vai Rēzeknes mēru atlaist, būs jāpieņem jaunās valdības sastāvā esošajam pašvaldību ministram.