Cēsu klīnikas vadītājs Guntars Kniksts pastāstīja, ka lēmumu parakstīt līguma grozījumus pieņēmusi slimnīcas kapitāldaļu turētāja – Cēsu pašvaldība.
"Zināmā mērā tas notika piespiedu kārtā, citādi draudēja apstāties finanšu plūsma," sacīja Kniksts.
Tomēr pašvaldībai bijis nosacījums – mēneša laikā izvērtēt, kādi ir iepriekš sākto sarunu rezultāti ar VM, un tad pie šī jautājuma atgriezties.
"Ja nebūs rezultātu no Veselības ministrijas, viennozīmīgi šis jautājums atkal tiks pacelts gaisā, un risinājums varētu būt arī cits," norādīja Cēsu slimnīcas vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka runa nav tikai par 185 tūkstošiem latu, ko slimnīca zaudē līguma grozījumos, bet arī taisnīga finansējuma sadales principiem nākotnē, par ko iestājas arī citas lokālās slimnīcas.
"Var jau būt, ka šogad kaut ko izcīnīsim, bet kā būs nākamgad?" vaicāja Kniksts.
Ceturtdien VM notiek slimnīcu vadītāju sanāksme, kurā atkal tiks skatīts finansējuma jautājums lokālajām slimnīcām.
Jau vēstīts – lai risinātu problēmas slimnīcu darbā, ar grozījumiem šā gada budžetā šim mērķim nolemts atvēlēt vēl 6,1 miljonu latu, kas būs vēl papildus tiem 6,6 miljoniem latu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, par ko vienošanās tika panākta jau iepriekš.
Iepriekš vairākas lokālās slimnīcas norādījušas, ka tām nepietiek naudas neatliekamās palīdzības sniegšanai līdz gada beigām, un pagaidām atteikušās parakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus. Pirmais mediķu un iedzīvotāju pikets notika Cēsīs, un to apmeklēja arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Protesti notika arī Ogrē un Kuldīgā.
Kuldīgas slimnīca jau paziņojusi, ka no 1.septembra plāno pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalstījusi Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latiem.